10:20 pm - "Jā, viss ir brīnišķīgi!"
Vēl joprojām slimojam. Apsēžoties uz grīdas, aizvērtām acīm vēlos, lai šajā mirklī zem manis atvērtos zeme. Jūtos nedaudz nogurusi. Nē, patiesībā šausmīgi nogurusi. Step up and be strong [!] - nedarbojas.Un visu šitā sanāk palaist garām, jo ārā atkal ir vēl siltāks. Un pats labākais vienmēr ir sākumā. Un tagad ir sākums. Tas sākums. Bet nekas.
Mājās atradu vecos dūrainīšus. Un tik nepielūdzami atkal tie atgādina bērnību. Tad gribas pasmaidīt.
Rīt jauna diena. Rīt uz skolu. Bet tas nekas, jo dūrainīši ir savā vietā un būs silts. Arī man būs silts. Atkal drīkst izmocīti pasmaidīt.
"Tavi sapņi ir kā pienākums :: Sevi ielādēt vēlreiz pārstartēt :: Bet man velns un elle izmisums :: Un pienākums" /M. Freimanis "Bēdz"/
tired