Ceturtdiena, 15. Apr 2004, 10:42
heh! :)

Mana mamma mēdz ķiķināt, ka iz grūtas dzīves 30 % cilvēku ir sajukuši prātā, jo ejot pa ielu runājas paši ar sevi.
Nu tad tā - es sāku jukt prātā!
Vakar vēlu vakarā pilnīgā sagurumā gāju pa centrālstacijas tuneļiem. Brīdī, kad man to pāris minūšu laikā jau trešo reizi uztriecās kaut kāds aptaurēts sīcis, es apstājos, sāku plātīt rokas un burkšķet, ka sasodīts, vai atkal esmu uzvilkusi mētelīti, kurš padara neredzamu?! :))

Jums nav tādas dienas, kad uz ielas visi skrien virsū it kā jūs nemaz tur nebūtu??? :)

Ceturtdiena, 15. Apr 2004, 07:44
[info]jerrym

Reizēm kāds uzskrien tā, it kā tu tomēr tur esi. Un tad ap sirdi kļūst tik silti un tīkami.. :D

Ceturtdiena, 15. Apr 2004, 07:48
[info]leda

oki, ir jau arii taa.. bet nu patieshaam.. man reizeem shkjiet, ka kaut kaadu kosmisko speeku ietekmee kljuustu neredzama, un visi man triecas virsuu totaalaa bezjeegaa..
patiesiibaa buutu shitais jaaizpeeta, jo varbuut dienaas, kad esmu neredzama jaaiet aptiiriit 'kapitaalistu cuuku' rimi hipermaarketi!? :DD

Ceturtdiena, 15. Apr 2004, 11:23
[info]g_sch

He he
man patika par to sarunashanos ar sevi, tas tiesham liecina par jukshanu praata??? hmmm....
taa gadaas ari man.....
BET vajag jau kādreiz parunaties ar kadu gudru cilveeku:DDDDDDDDD (piem.sevi)