Piektdiena, 2. Apr 2004, 14:26

Viss grūst. Sasodīts! Un es tikai stāvu un noskatos, jo nespēju neko mainīt. Bezspēcīgas dusmas. Varbūt pienācis laiks aizgriezties. Trulums un vienaldzība ir patiesā seja, arī tava – neliedzies.
 ir doma | 2 raksta

Piektdiena, 2. Apr 2004, 15:10
[info]buks

Nekad neesmu sapratis, kāpēc viena cilvēka vienaldzība otru tā aizvaino, ka tas sāk lietot apzīmējumu "trulums"?
Diskusija - Atbildēt

Piektdiena, 2. Apr 2004, 15:29
[info]leda

Šajā gadījumā domāta bija jūtu notrulināšanās.

Bet vispār.. zini,nav jau īstās patiesības, bet man šķiet aizvainojums saasina visas emocijas tik tālu, ka vārdi vairs netiek šķiroti un tad trulums, gļēvums, nelietība, bezsirdība vai vēl nez kas ir pilnīgi vienalga, jo viss izsaka tikai vienu - patiesība ir sāpes un norobežošanās ietinoties dzeloņcūkas-rupuč-ādā.
Iepriekšējais - Atbildēt