Piektdiena, 12. Nov 2004, 09:28

Vakar, staigaajoties pa kaut kaadu mistisko dabas taku, peekshnji sapratu, kaapeec es  tur vispaar esmu. Taapeec, ka man gribaas aizmukt. Ir traki gruuti dziivot dziivi, kas nepaartraukti pakaartota kaada cita ikdienas ieradumiem, veelmeem un vajadziibaam.

 

Velns, sheit dziivojoties nav taa, ka noseezhu savas 8h kaut kaadaa smirdiigaa ofisaa burkshkjot: “Viss besii un kretinee, dienas velkas kaa gliemezis, aatraak gribas maajaas,” un tad plkst. 17:00 naski pakjeru savu rozaa, puukaino rokasssominju un traucos uz cafee pachalot ar duudinjaam.

 

Sheit ir sajuuta, ka esmu darbaa 24/7 un ja ne 24/7, tad vismaz regulaari darbu njemu uz maajaam, vai darbaa gulju, vai no darba vispaar neizeju..

 

Aj, nu vienkaarshi suukaa viss, ja skataas no shii skatu punkta..

 ir doma | 4 raksta

Piektdiena, 12. Nov 2004, 16:37
[info]piccolo

vismaz tagad tu to zināsi un līdzīgā situācijā dzīvē labāk sapratīsi ko gibi un ko ne. ;)

nav sliktas spieredzes. :P
Diskusija - Atbildēt

Piektdiena, 12. Nov 2004, 17:00
[info]leda

ar mani ir taa, ka man sevi reizeem ir jaaiemet kaut kaadaas 'nepatikshanaas', lai es kaarpoties laukaa beidzot savaa dziivee pakusteetos un neiesuunotu..
Iepriekšējais - Atbildēt