Tikko atkal parunājos ar mammu. Viņai un manam tēvam viss ir skaidrs - cik gados, man jāpabeidz skola, cik gados jāaprecas un cik gados jātiek pie bērna.
"Man taču būs kauns, es visiem stāstu, ka tu mācies.. (!)Mēs ar tavu tēti, augstāko izglītību ieguvām tad un tad.. kam tu būsi vajadzīga bez izglītības?"
Ārprāts! Vai tad es saku, ka negribu mācīties? Vienkārši šobrīd es gribu darīt ko citu. Es gribu lasīt grāmatas, gribu skatīties kino un iet uz teātri, gribu aizbraukt kaut kur un vienkārši redzēt citas vietas un stikt citus cilvēkus..
Kas tas par plānu, kurš sastādīts bez manas ziņas un kurā jāiekļaujas vecākiem par godu?