Viss, kas ar mani pēdējā laikā notiek, ir tik salkani un pretīgi, ka gribas patīt laiku uz priekšu, lai noskaidrotu KAD tas reiz beigsies un KAS būs pēc tam!
Sajūta kā murgā: braucu bez biļetes bez-pieturu tramvajā, kliedzu cik spēka, „laidiet mani ārā!”, bet nevienu tas neinteresē!
Un vēl..
Vakar veikalā izlasīju saukli: "Uzticība atmaksājas." Pretīgi.