Šodien beidzot pienāca tā (!) diena, kad gaismu tuneļa galā sasniedzu ar rokām, paņēmu plaukstās un sajutu - ir labi. Septiņi. Esmu laimīga. Neticu, ka tā :)
Zinātnei pielikts punkts. Vismaz uz gadu. Un man par to prieks.
P.s. Mazliet gribas bļaut.. izbļaustīties un priecāties. :) Es turos, lai nekristu uz nerviem, bet es tiešām jūtos laimiiiiiga! :) Tagad tik nesaprotu - ķert, grābt.. ko?.. kaut ko? visu? neko? aj, rīt ar svaigu galvu.. rīkošu ģimenes sapulci.. lai palīdz man saprast... :)