Tik daudz kas apkārt notiek (vai arī tik daudz ko sadomājos), ka pilnīgi uh, bet ir tāds MEGA slinkums to visu uzrakstīt, lai pēc tam atcerētos.. šausmas. Nu, kā lai saņemos? :) <>

Labi, pateikšu, ka tagad lasu visādas gudrās un ne tik ļoti gudrās grāmatas par bērnu aprūpēšanu un izklaidēšanu un man ļoti patīk. Tikai man ir arī mazliet bail. Ja nu es tiem bērniem neiepatīkos, ja nu es nemāku ar viņiem apieties, ja nu viņi mani nomoka ātrāk par „darba dienas” beigām un es pati vairs nevaru izturēt. Tā taču nav "lieta", ko var atlikt uz vēlāku laiku.. aj, traki vispār...

Es domāju par koferi. Vēl pirms divām nedēļām es par to nedomāju vispār. Pirms nedēļas es par to domāju mazliet, bet nu jau gana regulāri. Pēdējās dienas es par to domāju vismaz reizes trīs dienā. Un mani tas sāk satraukt, pat ļoti, jo:

• es varu samest nepieciešamās lietas somā, lai padzīvotos ārpus mājas 1-2 dienas,
• es varu pārdomāt ko ņemt līdzi un neko neaizmirst nedēļas ceļojumam,
  
• man šķiet, es varētu savākt lietas, kuras man būtu nepieciešamas izdzīvošanai ārpus mājas veselu mēnesi..
• BET ko likt koferī, ja jābrauc prom uz gadu?
  

Laikam jau vairāk par visādām mantām es līdzi gribētu paņemt kaut ko citu, jo zinu, ka tā man pietrūks visļotāk.