Panika ļoti veiksmīgi pagaidām ir iesaldēta, bet tās vietā ir pseudo-ļaunā priekšnojauta uz "nekur mani tāpat neuzņems un ja uzņems nebūs par ko dzīvot" līnijām. Dižķibele, i'dritvai'kociņ.

-Es tā izdomāju, ka varētu pamēģināt paralēli XP un Ubuntu vēl Fedora uzlikt.
-Priekš kam tev divas operētājsistēmas?
(Es to sev visu laiku jautāju, bet kaut kā smagi šķirties no XP)

-Es tā izdomāju, ka varētu pamēģināt paralēli XP un Ubuntu vēl Fedora uzlikt.
-Tev ir tikai divas OS?! Un viena no tām Logi?!

Kompāniju uz šo izstādi.

http://www.dlmm.lv/index.php?id=4&news=286

Es saprotu galvas atsišanu pret slīpajiem griestiem no rīta, bet iesist ar degunu sienai pat bez piecelšanās sēdus gultā ir māksla.

Tīkla komikss tiem, kas spēj paskatīties uz dažādām reliģijām no ironiskāka skatupunkta - Oh My Gods! Man kā parasti izdodas atrast komiksus, kas ir on hiatus vai arī oficiāli miruši.

Last.fm saka, ka folk-roks uz mazliet nopietnākas iepriekšējās nots: Gaia Consort - Cry Freedom

Vakar puslietū sēdējām uz AB dambja ar pāris cilvēkiem un dzērām alu/kolu/sulu un ēdām visādas dīvainības - tos saldos žagariņus, ķimeņpīrādziņmaizītes un tos Cheetos kukurūzas čipsus. Tad, kad atklājās, ka katrā otrajā paciņā ir tetovējums, iesākās diskusija par bērnību, kas noveda pie atziņas, ka mūsu bērnībā nebija spirāļveida Cheetos čipsu, kas ir ļoti ļoti liels noziegums pret šobrīd 18-25 vecuma grupā esošajiem (DeadMeat, kuram ir šizofrēnija un kurš dublējās par Ansi, teica, ka viņa bērnībā vispār neesot bijis Cheetos čipsu, nabadziņš). Tam ir tikai viens risinājums - vecuma ierobežojums uz spirāļveida kukurūzas čipsiem.
Man, starp citu, Cheetos čipsi pārāk negaršo, bet man garšo taisnība.

The one who bakes Spice cookies controls the Universe!

Snickerdoodles and Ginger Snaps are in the oven.

Backups are made in order to prevent truly losing important data. So what do you do when you have lost the only backup you had of your lost mind?

http://truemetal.lv/forum/116538/

Tā sasmējos. 300 metrus no mājām. :D

It's hard to discern between giving up and letting go. Nevertheless, it's probably time to learn how to be my own companion again.

I guess, I should borrow Casper's MIDI keyboard and play sad and depressive tunes for six days and get insanely drunk on the seventh. Or I'll just play lots and lots of video games. Or just skip to the insanely drunk part. Time will tell. Or won't.

Tikko iekš MSN Spociņš piezvanīja:
-Linda?
-Mhm.
-Kur tu ellē ratā visu dienu biji?
-Man nebija elektrības.
-Tas ir kā?
-Nu nebija.
-Tu beidzot uztaisīji to laika mašīnu un aizlaikmašīnojies uz pagātni? Ja tā, tad tev vajadzēja būt atpakaļ no rīta, kad es tevi centos dabūt rokā.
-Nē. Man vienkārši nebija elektrības. Latvenergo kaut kādi remontdarbi.
-Jā, tagad es kaut kā pa miglu kaut ko tādu atceros no savas pagātnes. Vesela diena bez mana Tuksa Vilhelma (tā sauc viņa vecāko datormašīnu). Pēc pirmās stundas es gandrīz nomiru, bet tad sāku būvēt tvaika mašīnu.
-Kā Brālītim Karlsonā?
-Kā Brālītim Karlsonā.
-*smejas* Pabeidzi arī?
-Nē. Man parādījās elektrība.

Visu šo muļķību dēļ es esmu pusotrā nedēļā izlasījusi vismaz mēneša plānu (grāmata nedēļā).

Man jau kādu laiku gribās nopirkt Cthulhu mīksto mantiņu un iet parkā lasīt Lovecraft'a daiļradi, laiku pa laiku uzšņācot skaļiem garāmgājējiem: "Kušš, viņš guļ!"

-If we had a rat infestation, would you play and lead them to the nearest river?
-Of course I would. But if you wouldn't pay me, I would play and lead away all your computers.
-I thought the Pied Piper led away the children.
-It's the dearest thing. And seeing as you guys have no progeny...
-Oh noez, all my Linuxezz and gamezzzz.

I can play again. Back to learning both Morrigan and Ride On.

Levelup!

Some people never go crazy. What truly boring lives they must lead.

Runājot par angļu valodas un iespējams arī latviešu valodas eksāmena mutisko daļu - I'm fucked. Balss man nav un nevaru censties parunāt ilgāk par pusminūti bez tikpat ilgas klepus lēkmes. Vismaz galīgā bezizejas situācijā es visdrīzāk varu aiziet nopeldēties un atjēgties slimnīcā ar plaušu karsoni.

Uz pozitīvākas nots - man ir lieka prāmja biļete uz Zviedriju, izmantojama līdz augustam. Kāds/-a negrib aizbraukt vienu dienu pavazāties pa Stokholmu bez maksas?

Es nezinu kādēļ, bet frāze "Vai tas ir viss, ko tu spēj?" apvienojumā ar sarkastisku toni un smīniņu mani motivē daudz labāk nekā "Es zinu, ka tu vari labāk, tikai jāpacenšās."

Ja man kādreiz sanāks būt kukainim, es nebūšu liels dundurs, nelidošu cilvēku istabās ap pusnakti un nesitīšos pret griestiem un lampām tik spēcīgi, lai ne tikai pamodinātu istabas iemītnieku bet arī pēc pāris mirkļiem pats nokristu apdullis zemē un neilgi pēc tam atrastu galu zem Imanta Ziedoņa Epifānijām.

Smaga, spraiga un neparedzama spēle. Līdz pēdējām minūtēm nebija skaidrs, vai nenāks pēdējie un vajadzīgie divi vārti. Kanādai gan bija augšējā nūja, bet Latvija spēlēja labāk nekā bija gaidīts, labāk nekā bija cerēts.
Latvija nav hokeja lielvalsts, nekad nav bijusi un nekad nebūs, ja vien kaut kur kūdras laukos pēkšņi neatradīsies daudz daudz zelta (jo lielāka kvantitāte, jo lielāka iespēja atrast kvalitāti). Bet komanda ir spēcīga, strauja un konkurētspējīga. Jā, nenoliegšu, ka arī veiksmīga. Septītā vieta ir otro reizi ierakstīta vēsturē un godam izcīnīta.
Vīri, jūs esat varoņi.
Kas zin, varbūt nākošgad - leģendas.