Trešais pilnībā izplānotais NPC manai post-nuke galda spēlei (kuru es novadīšu tad, kad man būs kur un ar ko un pats galvenais - KAULIŅI) ir kapracis. Garmatains vīrietis savos trīsdesmitajos, vienmēr tērpts garā, melnā ādas mētelī, vienmēr ar cigareti zobos (tumsā tagad ogle spīdēs dīvaini zaļa), vienmēr runā par nāvi un vienmēr līdzi nes smagu un asu lāpstu. Un jā - viņš būs īrs.

Laba dziesma.