Kaut gan ir pagājis tikai nepilns gads, pirms Ogres Estrādē koncertēja grupa Nazareth, ieraugot reklāmas un dzirdot, ka tie būs, es nolēmu - lai iet un sarunāju transportu uz un no koncerta, un arī biļetes.

Pie estrādes ierados neilgi pirms 21.00, tikai lai atklātu cilvēku pūli, kas gaidīja uz ieeju. Nolēmu būt godīgs cilvēks un izstāvēt rindu - kas tobrīd sākās jau uz tiltiņa, nevis censties iešmaukt ātrāk iekšā - kā tas tiek parasti darīts.

Kad bija izstāvēta aptuveni puse rindas sāka spēlēt (kā tagad esmu apgaismota) meiteņu muzikāla apvienība Red Bees vai kas tamlīdzīgs. Par šo mani komentāri ir īsi - blūzs. Un man nepatīk blūzs. Uz viņu spēles beigām bija godīgi izstāvēta rinda un es varēju novērtēt spēli uz skatuves. Nu aktīvi, aktīvi, bet tomēr - man nepatīk blūzs.

Tālāk bija gaidāma lietuviešu apvienība "KISS", kas, kā saprotams, ir Kiss kaverbanda. Nu nesagaidījām.

Pēc pieņemuma pārtraukuma uz skatuves kāpa Ken Hensly's ar grupu (nosaukumu nezinu, bet gribu zināt). Jāatzīstas, ka Uriah Heep iepriekš nebiju sevišķi klausījusies, tāpēc mūzika man bija kas jauns. Mūzika bija ļoti roķīga un kvalitatīva un brīžiem jau rokas pacēlās gaisā vai mati negribēja stāvēt vietā. Bet, ak vai! Visam, kas labs, vienmēr ir jāsabojājas. Sākās skaņu un elektrības problēmas. Pirmās tika ātri atrisinātas - pēc kādām 10 minūtēm spēlēšana turpinājās. Grupa turpināja aktīvi piesaistīt publiku un ne viena vien balss pievienojās aicinājumiem dziedāt līdzi. Un pēdējās dziesmas beigas atkal tika eleganti norautas. Pēc brīža pazuda elektrība visā estrādē un visapkārt varēja dzirdēt izsaucienus, kas vismaz attāli līdzinājās "What the Hell?!?". Labs brīdis, lai nopirktu alu.

Pēc minūtēm 10-20 elektrība parādījās un tika paziņosts, ka pēc 5-8 minūtēm uz skatuves kāps Nazareth. Kāpa? Nē. 5-8 minūtes ievilkās daudz ilgāk, bet tomēr mazliet mazāk par 58 minūtēm bija.

Pirms Nazareth uznāciena bija jauks dūdu "intro", kas pēc pirmajām divām minūtēm sāka uzdzīt miegu (jāatrod un jāpievieno mūzikai, ko klausos, kad moka bezmiegs). Uznāciens nebija nekas sevišķs - vienkāršs, bet bez raksturīgās elegances. Grupa spēlēja labi, bet pārtraukumiem, bet ar nožēlu ievēroju, ka solistu un vispār arī pārējos spēlētājus, laiks nav žēlojis - pietrūka tā spara, kas bija pagājušogad un, kā stāstīts, arī pirms 16 gadiem. Bet tomēr onkas nospēlēja uz goda. Vienīgi ļoti pietrūka tāda gabala kā "We are Animals", kas man no Nazareth repertuāra patīk vislabāk. Bet toties varēja padziedāt: "Now you're messing with the son of the bitch!" un "Razamadaz, razamanaz!"

Kad Nazareth bija beiguši spēlēt, tika paziņots, ka pēc 5-8 minūtēm uz skatuves kāps KISS. Tā kā kājas jau bija sākušas smelgt pēc dienas gaidām un stāvēšanas šeit, kā arī nākamajā dienā ir nepieciešamība pamosties dzīvai es noraidīju iespēju dzirdēt "Detroit Rock City" pakaļdarinātāju izpildījumā un devos mājās.

Un klasiskie +- komentāri.

- Aldara Zelta alus. Vai ir nepieciešams teikt, kāpēc tas ir mīnuss?
- Nevajag melot publikai - mēs atklāsim, ja jūs mums liksiet gaidīt 4-6 reizes ilgāk, nekā teikts.
- Kā jau teicu - vecums nevienu nežēlo.

+ Skaņas kvalitāte ir ļoti laba. Akustika vispār ir ja ne vislabākā, tad viena no labākajām Latvijas stadionos, estrādēs utt.
+ Grupas prot piesaistīt publiku. Bravo!
+ Jau kādu laiku nejustās plecu sāpes (parasti sāp spranda).
+ un vēl daudz...

Nu jā - man patika. Kaut arī vieglos rok-koncertus vienmēr apmeklēju ar zināmu skepsi, šis lieliski pārspēj daļu apmeklēto metāla vai klasiskās mūzikas koncertus un ieņem vietu pie tiem, kas paliek atmiņā.

Ak jā - lika pasmaidīt džekiņš, kas uz tiltiņa, piedāvāja biļetes pa Ls4 gabalā (zemāk par sākumcenu).