Es tā aizdomājos par to, cik ļoti lielā putrā ir jābūt manām smadzenēm, lai naktī pēc peintbola spēles un alus patēriņa Ļeņingradā pēc tās man sapnī rādītos nevis post-apokaliptisks karš vai kara ainas no viena no pirmajiem Hellblazer komiksiem, bet gan kaut kāds samiksējums no pirmās Nightside noveles un kaut kā, par ko es nespēju iedomāties, kas tas vispār ir (man, piemēram, nekad nav bijis auklītes, bet sapnī manu bijušo auklīti apēda jeb lēnām absorbēja mana ļaunā māja, kas nemaz nav mana māja). Es gan neuzzināju, vai māja bija citplanētietis vai citdimensietis, jo es pamodos pirms man izdevās atriebt mājas apēstos un to iznāicīnās/aizsūtīt mājās.

Klausoties Hammerfall, ir grūti neaizdomāties par to, vai visas "lielās" power metāla grupas nevarētu sakompilēt vismaz vienu ablūmu ar jūdeo-kristietiskām tēmām/motīviem/whatever.

Ak jā, spēlējot otro reizi, tāds pats secinājums kā pirmo - peintbols sāp.

Edit: Ja kādam ir e-bibliotēkas apstiprinātais konts, nevarētu man no turienes dabūt laukā Minhauzena precības? Vai arī aizdot grāmatu papīra formātā?