Bezmiega apziņas plūsma ahead. You have been warned.
Vakar man (un visam manam rajonam) ap četriem pēcpusdienā (iteši tad, kad es sāku strādāt pie fizikas laboriem) pazuda elektrība. Sākumā palika tikai viena fāze ar kuru es paspēju pielādēt kompīti kādas stundiņas strādāšanai un tad čiks - nevienas fāzes, nekā. Nu neko, gan jau uzradīsies. Pusotru stundu dragāju laborus uz portatīvā, paguvu uzrakstīt, izanalizēt un izrēķināt vienam visus datus un uzrakstīt daļu secinājumu un tad čiks - baterija beigta. Nu neko, gan jau tulīt viss būs kārtībā. Un jā, pulksten septiņos, kad es jau biju izvilkusi laukā sveces pēkšņi atpakaļ tāpati viena fāze. Juhū, varēšu turpināt rakstīt laborus. Bet nē, pēc pāris minūtēm atkal tu-tū. Nu nekas... Drīz. Jau. Visam. Jābūt. Kārtībā.
Aizdedzu vēl sveces, jo ir takš jau tumšs, paēdu vakariņas, paņemu vienīgo grāmatu, kas man plauktā ir nelasīta un šķiet, ka varētu patikt. Pendragon Chronicles. Pēc pirmajām dasmit lapaspusēm grāmata aizlido pāri istabai, jo citādi pārāk liels kārdinājums sadedzināt pie svecēm. Gribās elektrību un strādāt pie laboriem. Bet nekas, tulīt visam jābūt kārtībā. Astoņos vecāki un brālis sēž pirmajā stāvā un domā, ka vajadzētu kaut ko uzdziedāt. Uzbliežu divreiz Whiskey in the Jar sveču gaismā un dodos augšā tēlot Emīliju no Jaunā Mēness un rakstīt savu fikcijas gabaliņu, kas palicis nepabeigts. Tā arī nepabeidzu, bet vēl klāt sešas lapaspuses un kalns ideju.
Deviņi. Sāku garlaikoties, vecāki lejā sāk strīdēties (viņiem 19. kāzu gadadiena vakar bija un pat tad nevar iztikt bez plēšanās). Izlemju ziedot pēdējās iPod akumulatora paliekas, lai izslēgtu viņus un koncentrētos uz fizikas grāmatas lasīšanu. Nekad sevišķs, bet labāk par radītājiem ir. Jaunas sveces.
Desmit. Elektrība? Elektrība... Gribu. Elektrību. Bet nav. Paņemu glāzi ūdens, iztīru zobus un notīru seju un uzlieku modinātāju uz 00:00 un liekos gulēt. Bez mūzikas man ir hronisks bezmiegs. Aizmiegu ap 11:23.
Pamostos. Nav elektrības. Modinātājs uz vieniem. Aizmiegu īsi pirms tas nozvana.
ELEKTRĪBA!!! Pieceļos no gultas un gandrīz pabeidzu to iesākto laboru un design darbu nepiebeigto. Gribu visu, bet zinu, ka līdz sešiem nepabeigšu. Informēju tēvu blakus istabā, ka rīt vismaz no rīta neiešu uz skolu. Apātija. Ap pusčetriem ielienu gulēt.
Pusseši. Pamostos no sapņa par Elektromagnētu. No sasodīti laba sapņa pie tam, jo magnēti ne tikai pievelkās, bet pareizi novietoti atgrūzās, kas design ir smukāk. Ieeju dušā (ūdens sūknis darbojas uz elektrību) un paēdu brokastis. Uzrakstu design daļu laboratorijas darbam, kuru es nosapņoju. Saņemos un uzrakstu arī otru visu kategoriju laboru.
Divpadsmit. Pusdienas. Divpadsmit trīsdesmit. Ehh, jābrauc uz skolu.
Vakar man (un visam manam rajonam) ap četriem pēcpusdienā (iteši tad, kad es sāku strādāt pie fizikas laboriem) pazuda elektrība. Sākumā palika tikai viena fāze ar kuru es paspēju pielādēt kompīti kādas stundiņas strādāšanai un tad čiks - nevienas fāzes, nekā. Nu neko, gan jau uzradīsies. Pusotru stundu dragāju laborus uz portatīvā, paguvu uzrakstīt, izanalizēt un izrēķināt vienam visus datus un uzrakstīt daļu secinājumu un tad čiks - baterija beigta. Nu neko, gan jau tulīt viss būs kārtībā. Un jā, pulksten septiņos, kad es jau biju izvilkusi laukā sveces pēkšņi atpakaļ tāpati viena fāze. Juhū, varēšu turpināt rakstīt laborus. Bet nē, pēc pāris minūtēm atkal tu-tū. Nu nekas... Drīz. Jau. Visam. Jābūt. Kārtībā.
Aizdedzu vēl sveces, jo ir takš jau tumšs, paēdu vakariņas, paņemu vienīgo grāmatu, kas man plauktā ir nelasīta un šķiet, ka varētu patikt. Pendragon Chronicles. Pēc pirmajām dasmit lapaspusēm grāmata aizlido pāri istabai, jo citādi pārāk liels kārdinājums sadedzināt pie svecēm. Gribās elektrību un strādāt pie laboriem. Bet nekas, tulīt visam jābūt kārtībā. Astoņos vecāki un brālis sēž pirmajā stāvā un domā, ka vajadzētu kaut ko uzdziedāt. Uzbliežu divreiz Whiskey in the Jar sveču gaismā un dodos augšā tēlot Emīliju no Jaunā Mēness un rakstīt savu fikcijas gabaliņu, kas palicis nepabeigts. Tā arī nepabeidzu, bet vēl klāt sešas lapaspuses un kalns ideju.
Deviņi. Sāku garlaikoties, vecāki lejā sāk strīdēties (viņiem 19. kāzu gadadiena vakar bija un pat tad nevar iztikt bez plēšanās). Izlemju ziedot pēdējās iPod akumulatora paliekas, lai izslēgtu viņus un koncentrētos uz fizikas grāmatas lasīšanu. Nekad sevišķs, bet labāk par radītājiem ir. Jaunas sveces.
Desmit. Elektrība? Elektrība... Gribu. Elektrību. Bet nav. Paņemu glāzi ūdens, iztīru zobus un notīru seju un uzlieku modinātāju uz 00:00 un liekos gulēt. Bez mūzikas man ir hronisks bezmiegs. Aizmiegu ap 11:23.
Pamostos. Nav elektrības. Modinātājs uz vieniem. Aizmiegu īsi pirms tas nozvana.
ELEKTRĪBA!!! Pieceļos no gultas un gandrīz pabeidzu to iesākto laboru un design darbu nepiebeigto. Gribu visu, bet zinu, ka līdz sešiem nepabeigšu. Informēju tēvu blakus istabā, ka rīt vismaz no rīta neiešu uz skolu. Apātija. Ap pusčetriem ielienu gulēt.
Pusseši. Pamostos no sapņa par Elektromagnētu. No sasodīti laba sapņa pie tam, jo magnēti ne tikai pievelkās, bet pareizi novietoti atgrūzās, kas design ir smukāk. Ieeju dušā (ūdens sūknis darbojas uz elektrību) un paēdu brokastis. Uzrakstu design daļu laboratorijas darbam, kuru es nosapņoju. Saņemos un uzrakstu arī otru visu kategoriju laboru.
Divpadsmit. Pusdienas. Divpadsmit trīsdesmit. Ehh, jābrauc uz skolu.
Atsaukties