Ir labi atgriezties mājās pēc tīri nogurdinoša laika mežā un nobaudīt tos priekus, ko sniedz kontrastaina duša un liela deva ziepju. Negaidīti tomēr ir stundu pēc tam gulēt uz cietas kušetes un svilpot, kamēr laipnā daktertante velk no gurna laukā mazu jauku zirnekļveidīgu radījumu, kuru mājas apstākļos izvilkt neizdevās (pārāk maziņa un pārāk cieši iekodusies).

Kā parasti prasās izveidot jaunu muskuļu grupu - LARPu muskuļi un dabūt laika mašīnu un iemest pagātnē mugursomā daudz kafijas un citu fīču, kas būtu noderējušas (kaut gan parasti man miegs pēc šādām brīvdabsnaktīm nenāk visu nākamo dienu), un paziņot sev, lai ņem līdzi mazāk mantu un sagatavo tērpu ar biksēm. Skaitīt zilumus, nobrāzumus un kodumus šoreiz pat nav jēgas, jo tie ir pārāk daudz.

Līdz nākamajai vasarai cerams sanāks tikt pie tiesībām un saviem riteņiem, lai atvieglotu visas braukšanas un tādas lietas.

Palasījos krimināllikumu. Tagad visi wannabe juristi, kas man centīsies ko nepareizu iestāstīt varēs iet ieskrieties.