Brīdinu - baigais murgs. Labāku atsauksmi papūlēšos uzrakstīt tālākā nākotnē vai nepūlēšos nekad.
Ja vēl arvien kāds, nezin kādu iemeslu dēļ, grib man iespert - esat nokavējuši. ;) Es jūtos baigi labi un pašlaik Post-Apoc man šķiet baigi foršs settings LARPam, vismaz Kamaza interpretējumā (spēlē).
Spēle bija tīri forša. Tiesa, es tagad sapratu, ka BĶ tomēr būtu bijusi foršāka izvēle, bet nu tur jau neko neizmainīsi. Grand-Quest neizpildīju, bet mazliet vienalga. Apmetnē sēdēju ne sevišķi daudz, pārsvarā staigāju apkārt medījot spēles lietas. Nomiru vienu reizi gandrīz pašās spēles beigās aiz tīri savas iniciatīvas - nolēmu pamest ērto vietu pie ūdenspīpes un paejoties pāris soļus doties pašnāvības misijā šaut kropļus un citus mūdžus (pēc divām izšautām lodēm saņēmu ložu zalvi un oficiāli nomiru). Vēlāk sanāca atspēlēt mazu NPC lomiņu, bet pārsvarā es kāvos ar odiem, kam, kā šķiet, patika manas ar nazi sadriskātās džinsas, neapsegtā seja un rokas. Tad vienkārši aizgāju gulēt savā teltī un sapratu, ka mans guļammaiss tomēr IR par biezu, ja vasarā izmantoju viņu kā savu guļammaisu nevis segu. Jāpiemin, ka nogulētās 6 stundas bija kopš Lielupē sāka spārdīt manu telti pirmais miegs, bet tagad pat negribās gulēt.
No rīta bija vēl viens jautrs notikums - atbrauca tipiņš uz vellapēdas un sāka teikt mums, lai mēs ātri lasāmies prom, jo redzējis mūsu celtās nekārtības jau tā sagruvušajā Irbenē viņš izsaucis zemessargus. Nu daļa ļaužu, tai skaitā arī es, gaidpilni gaidīja zemessargus, kas, cerams, ieradīsies un varbūt būs pat tik laipni, ka pat aizvedīs mūs uz nopratināšanu. Nesagaidījām.
Tad es tīri uz haļavu dabūju vietu mašīnā, kas brauca uz Rīgu un aizbraucu, ceļā pieredzot pāris foršus ar bremzēšanu saistītus momentus vai vnk guļot. Mājās tiku ar troleibusu, pārrunājot spēles momentus ar kādu citu spēlētāju, kas izrādās dzīvo no manis tīri netālu (relatīvi gan).
Vispār mazliet paradoksāli man šķiet fakts, ka Lielupes tuss, kas ilga bišk vairāk par 16 stundām, kas iekļāva gulēšanu utt, un arī notika tīri drošā vietā man sniedza vairāk traumu, nekā ~24 stundu vazāšanās bez gulēšēšanas pa pussagruvušu pilsētu.
Un tagad zinu, ka uz nākamo LARPu, kurā pašam jāņem ēdiens es sapirkšos apmēram tikapat daudz ēdiena un vairāk ūdens/koka kolas/cita dzēriena.
Ja vēl arvien kāds, nezin kādu iemeslu dēļ, grib man iespert - esat nokavējuši. ;) Es jūtos baigi labi un pašlaik Post-Apoc man šķiet baigi foršs settings LARPam, vismaz Kamaza interpretējumā (spēlē).
Spēle bija tīri forša. Tiesa, es tagad sapratu, ka BĶ tomēr būtu bijusi foršāka izvēle, bet nu tur jau neko neizmainīsi. Grand-Quest neizpildīju, bet mazliet vienalga. Apmetnē sēdēju ne sevišķi daudz, pārsvarā staigāju apkārt medījot spēles lietas. Nomiru vienu reizi gandrīz pašās spēles beigās aiz tīri savas iniciatīvas - nolēmu pamest ērto vietu pie ūdenspīpes un paejoties pāris soļus doties pašnāvības misijā šaut kropļus un citus mūdžus (pēc divām izšautām lodēm saņēmu ložu zalvi un oficiāli nomiru). Vēlāk sanāca atspēlēt mazu NPC lomiņu, bet pārsvarā es kāvos ar odiem, kam, kā šķiet, patika manas ar nazi sadriskātās džinsas, neapsegtā seja un rokas. Tad vienkārši aizgāju gulēt savā teltī un sapratu, ka mans guļammaiss tomēr IR par biezu, ja vasarā izmantoju viņu kā savu guļammaisu nevis segu. Jāpiemin, ka nogulētās 6 stundas bija kopš Lielupē sāka spārdīt manu telti pirmais miegs, bet tagad pat negribās gulēt.
No rīta bija vēl viens jautrs notikums - atbrauca tipiņš uz vellapēdas un sāka teikt mums, lai mēs ātri lasāmies prom, jo redzējis mūsu celtās nekārtības jau tā sagruvušajā Irbenē viņš izsaucis zemessargus. Nu daļa ļaužu, tai skaitā arī es, gaidpilni gaidīja zemessargus, kas, cerams, ieradīsies un varbūt būs pat tik laipni, ka pat aizvedīs mūs uz nopratināšanu. Nesagaidījām.
Tad es tīri uz haļavu dabūju vietu mašīnā, kas brauca uz Rīgu un aizbraucu, ceļā pieredzot pāris foršus ar bremzēšanu saistītus momentus vai vnk guļot. Mājās tiku ar troleibusu, pārrunājot spēles momentus ar kādu citu spēlētāju, kas izrādās dzīvo no manis tīri netālu (relatīvi gan).
Vispār mazliet paradoksāli man šķiet fakts, ka Lielupes tuss, kas ilga bišk vairāk par 16 stundām, kas iekļāva gulēšanu utt, un arī notika tīri drošā vietā man sniedza vairāk traumu, nekā ~24 stundu vazāšanās bez gulēšēšanas pa pussagruvušu pilsētu.
Un tagad zinu, ka uz nākamo LARPu, kurā pašam jāņem ēdiens es sapirkšos apmēram tikapat daudz ēdiena un vairāk ūdens/koka kolas/cita dzēriena.
Jūtos:: 
bouncy
bouncyAtsaukties