Jā, tagad es izlēmu iedrukāt kā šodien viss notika!
Sākšu no mirkļa, kad piesēdos pie PC un ielogojos MSN. Kāds cilvēks, kura manuprāt cibā nav, man atsūtīja ziņu "Būsi?" Tā es soli pa solim uzzināju, ka forumam "Kurbijkurne" šodien tiek rīkot otrais slidošanas pasākums šonedēļ. Sākumā es izlēmu nebraukt, jo tur bija jābūt pēc vidēji 50 minūtēm, bet es tobrīd brokastoju. Nu pēc ~30 minūtēm es tomēr izlēmu braukt - piezvanīju cilvēkam, kas man bija jautājis vai būšu un pateicu, ka kavēšos. Atradu biškucīt naudas un laidu turp. Nu pie Lido daļa, kas negribēja slidot veikli aizlasījās prom un notika ļoti liela vazāšanās, cilvēku satikšana, cilvēku atkratīšana un citas random lietas. Nu un vienā brīdī man zvanīja māte. Es prikola pēc nolēmu iedot goldleader pacelt klausuli. Nu jā saruna bija apmēram šāda "Labdien, Lindas māte! Mēs pašlaik vedam Lindu uz k/t Rīga kafejnīcu, kur viņa visdrīzāk piedzersies alu. Bet neuztraucieties, mēs viņu atgādāsim mājās." Bet ar tēvu kaut kas līdzīgs. Nu jā - tad es devos izdzert kafiju un braucu mājās.
Mājās es atklāju, ka mani vecāki patiesībā ir daudz foršāki nekā es biju domājusi. Tēvs smaidīdams atkārtoja, ka saprot, ka tas bijis joks, bet māte pašlaik jau bija ārā no histērijas. Nu jā - pēc mazas sarunas viss bija jau gandrīz ideāli. Turpmāk, kad es kaut kur braukšu es noteikti pateikšu, kur, ar ko utt... Un ja satikšu kādu pa ceļam tad arī piezvanīšu un teikšu, ka kavēšos. Nu jā. Nice!
Nu kopumā, cilvēki, man ir vien lūgums - Ja man zvana māte - ļaujiet man runāt. Ja man zvana tēvs - varat runāt droši.
Kopumā es jūtos labi, negribu nevienu nogalināt, negribu sev padarīt galu un vispār jā - Life is just plain old fun.
Edit: Jā es šodien vēl dabūju atpakaļ savas Skyforger šķiltavas, kas piestāv manai Ensiferum maikai! Nevarēju nepateikt! :D
Sākšu no mirkļa, kad piesēdos pie PC un ielogojos MSN. Kāds cilvēks, kura manuprāt cibā nav, man atsūtīja ziņu "Būsi?" Tā es soli pa solim uzzināju, ka forumam "Kurbijkurne" šodien tiek rīkot otrais slidošanas pasākums šonedēļ. Sākumā es izlēmu nebraukt, jo tur bija jābūt pēc vidēji 50 minūtēm, bet es tobrīd brokastoju. Nu pēc ~30 minūtēm es tomēr izlēmu braukt - piezvanīju cilvēkam, kas man bija jautājis vai būšu un pateicu, ka kavēšos. Atradu biškucīt naudas un laidu turp. Nu pie Lido daļa, kas negribēja slidot veikli aizlasījās prom un notika ļoti liela vazāšanās, cilvēku satikšana, cilvēku atkratīšana un citas random lietas. Nu un vienā brīdī man zvanīja māte. Es prikola pēc nolēmu iedot goldleader pacelt klausuli. Nu jā saruna bija apmēram šāda "Labdien, Lindas māte! Mēs pašlaik vedam Lindu uz k/t Rīga kafejnīcu, kur viņa visdrīzāk piedzersies alu. Bet neuztraucieties, mēs viņu atgādāsim mājās." Bet ar tēvu kaut kas līdzīgs. Nu jā - tad es devos izdzert kafiju un braucu mājās.
Mājās es atklāju, ka mani vecāki patiesībā ir daudz foršāki nekā es biju domājusi. Tēvs smaidīdams atkārtoja, ka saprot, ka tas bijis joks, bet māte pašlaik jau bija ārā no histērijas. Nu jā - pēc mazas sarunas viss bija jau gandrīz ideāli. Turpmāk, kad es kaut kur braukšu es noteikti pateikšu, kur, ar ko utt... Un ja satikšu kādu pa ceļam tad arī piezvanīšu un teikšu, ka kavēšos. Nu jā. Nice!
Nu kopumā, cilvēki, man ir vien lūgums - Ja man zvana māte - ļaujiet man runāt. Ja man zvana tēvs - varat runāt droši.
Kopumā es jūtos labi, negribu nevienu nogalināt, negribu sev padarīt galu un vispār jā - Life is just plain old fun.
Edit: Jā es šodien vēl dabūju atpakaļ savas Skyforger šķiltavas, kas piestāv manai Ensiferum maikai! Nevarēju nepateikt! :D
Jūtos:: refreshed
Klausos: Kiuas - Warrior Soul
8 atsaucās | Atsaukties