Reiz pamatskolas sākumā man bija džemperis. Vispār man bija divi vai trīs, vai varbūt pat četri. Vairāk gan nē, jo tobrīd bijām diezgan nabadzīgi (bet kurš gan nebija?). Bet atceros, ka šis džemperis bija mans mīļākais. Jaukā krāsā (tumši zils), ar jauku apdruku (kaut kādas dzeltenas puķītes) un pie tam mamma humpalās to bija atradusi gandrīz pilnīgi jaunu.

Ziemā skolas apkure vienmēr bija kā laimes spēle un klases telpās bija vai nu ļoti auksti vai arī ļoti karsti. Todien bija karsti un es to zilo džemperi ar dzeltenajām puķītēm novilku nost un pēc mācību stundas beigām aizmirsu uz krēsla atzveltnes.

Pēc piecām minūtēm tajā pašā kabinetā džemperi atradu apspļaudītu, salietu ar kolu un iemestu miskastē. Neviens tā arī īsti nepiefiksēja, ka man bija par vienu džemperi mazāk.