22:29
šodien darbā mocījos ar vēdersāpēm - tik daudz darāmā, es zinu, ka es to varu padarīt, bet nevēlos ieguldīt enerģiju, jo tas būs ļoti grūti un to tā pat neviens nenovērtēs. Man pat liekas, ka man pašai nebūs pēc tam gandarījums, jo es jau tagad zinu, ka tas nav un nebūs tās manas enerģijas vērts. laiks, kad es darba dēļ pušu plēsos ir pagājis. tagad es plēšos dēl ģimenes un hobijiem :)
no otras puses es zinu, ka es to varu un šajā situācijā es esmu vienīgā, kas to var izdarīt. brīnos par sevi, bet tas mani nemudina un nemotivē nemazdrusciņ!
Mans
plāns ideja ir necepties, neiespringt - darīt un padarīt, bet visu pieseivot savtīgām interesēm. būvēt augšā savu kantori, lai kāds tas arī beigās neizskatītos, strādāt pie personīgā mārketinga un visu šo ņegu izmantot savu ideju testēšanai. viņi tāpat nepamanīs!
tad nu atliek vien tāds sīkums kā ideju pārvērst realitātē.
22:33
nu jau dažas dienas Līna ir 9 gadus veca.
es uz ZSV uzdāvināju viņai grāmatu, kuru veikalā pati sāku lasīt :) un par laimi meitai arī patīk! grāmata par mammu un meitu, kas dibina savu kūku stendu. diezgan daudz recepšu, bet tā smuki tekstā iepītas.
vakar cepām skolai un kanu grupai 50 kēksiņus - es ar banāniem, Līna vaniļas no grāmatas. sanāca garšīgi. un pat Anna, kura parasti noēd tikai šokogarnējumu, apēda visu kēksiņu!
īpašs mirklis bija, kad Līna izteica vēlmi, lai viņai arī būtu recepšu grāmata. man gandrīz bimbiens uznāca. mans meitentiņš jau tik liels! es pati joprojām lietoju recepšu grāmatu, kuru saņēmu dāvanā tālajā 1991. gadā. visādi rokraksti un pleķi, tik daudz gardu atmiņu un stāstu.
būt par vecāku ir sasodīti grūts pienākums. tas trakākais, ka nekad nevar zināt vai kas sanāks beigās. atliek tikai censties pēc labākās sirdsapziņas un neko nenožēlot, jo iespējas labot kļūdas jau tāpatās nav. nezinu kā būs tālāk, bet šodien, šeit un te kā Līnas mamma es esmu lepna ar savu līdz šim paveikto.