Ilse Kahrklis

9. Jūlijs 2014

15:03

Vēl viena 2h ilga intervija aiz muguras. 4:1 un galīgi citās sliedēs iegāja, būtībā ārpus variantiem kaut kā pozitīvi akcentēt manu līdzšinējo pieredzi. Mirklī, kad man tika ieteikts mainīt profesiju, es sapratu ka nav jēgas šai sarunai, tādā aspektā, ka viņiem ir viedoklis un tas ir vienīgais pareizais.

Labi, ka māsa piezvanīja un pateica, ka jāstrādā pie darba devēja kas tic man kā darba ņēmējam.

Es neuzskatu ka esmu ideāla un viszinoša. Man vēl ļoti daudz jāmācās. Bet nekādā gadījumā es neesmu apaļa nulle un mani līdzšinējie sasniegumi ir zobiem, nagiem izcīnīti nevis klēpī no gaisa iekrituši.

Nekas. Turpinu cīnīties.

21:38

kokteilis vs alus http://youtu.be/rcyQhTcBPjI

21:49

ar prātu, tad es saprotu, ka jāpalaiž tā šodienas intervija vaļā, bet analizātors manā galvā man neliek mieru.
ja jau es tik ļoti garām, kāpēc tā intervija ilga 2h plānotās 1h vietā?
bet visvairāk mani uztrauc tas, ka es taču lepojos, ka es māku izskaidrot un paskaidrot. kāpēc šodien tik ļoti viss nogāja garām, ka viņi nepareizi saprata? ko es pateicu vai nepateicu? man nebūs miera līz es nebūšu atradusi atbildi.
Powered by Sviesta Ciba