Glupais bērns pamodās 7:40. Lielisks sākums dienai. Vakar es tiku apzīmēta ar zibjiem (jeb flomasteriem), man matos tika ielipinata senna (jeb konča). Tagad šim visa mute noziesta ar vafeļu torti.

Vismaz šobrīd es domāju, ka man bērnu nebūs. Neesmu gatava kaut kam tik ļoti ziedoties. Pati esmu pašpietiekama. Nepieprasu, lai ap mani danco apkārt. Neciešu, ja to pieprasa no manis. Bet tieši tā ir bērna būtība - prasīt, prasīt un prasīt. Bērni ir mazi vampīriņi, kas izsūc enerģiju no visiem apkārtējiem ar zelta smaidu uz sejas. Tad pēc šī vecuam seko tīņa gadi, kas arī ir murgs. To es redzu, skatoties uz māsas otro dēlu. Un tad, kad no vecākiem visa enerģija ir izsūkta, bērni ir izauguši, viņiem ir sava dzīve. Vecāki ir veci un noguruši un kuram tad patīk runāt ar veciem un nogurušiem.

Es dzīve gūstu citus priekus, nevis to asaraino prieku, ko dod bērni un izlaidumi. Savus sapņus izdzīvošu pati, nevis caur bērniem. Man nevajag mazu sevis kopiju, man ir labi ar sevi.

Vo, sen neesmu ne par ko lielu pukstējusi. Palasījos politika.lv. Tur šitāds foršs raksts: http://politika.lv/temas/vide_un_ilgtspeja/Oglekla_pedas_tava_dzive/

Tomēr stāsts nebūs par rakstu. Stāsts būs par šo komentāru:

Oglekļa emisijas nepavisam nav vienīgais un galvenais vides risks šeit Latvijā. (Mūsu valsts, atšķirībā, teiksim, no subtropu Grieķijas vai subekvatoriālās Sudānas vai Čadas nepārvērtīsies par tuksnesi.) Es gribētu apgalvot, ka cilvēks, kurš savu automašīnu atbildīgi lieto lauku apstākļos, nodara videi (citu Latvijas iedzīvotāju veselībai un dzīvībai) daudz mazāku kaitējumu nekā tas, kurš ar to brauc pilsētā sastrēgumu stundās. Tas ir troksnis, neefektīvs degvielas patēriņš, izplūdes gāzu elpošana, ļoti lēna transporta kustība - t.sk. ļoti lēns sabiedriskais transports - jo trolejbusi, autobusi arī stāv sastrēgumos.

Tas ideāli parāda to, kas mani besī Latviešos: Labāk pat nerunāt par atbildību ne tikai latviešu, bet arī grieķu, sudāniešu u.c priekšā. Oglekli atmosfērā gāžam te, cieš tur. Latviešiem gan jau ar mātes pienu tiek iezīdīts, ka cietēji esam MĒS. MUMS ir slikti, MŪS visi grib apbižot. Kādi tur citi? Mums tači ir vissmagākā vēsture. Mēs esam mazi un nabadzīgi. Tiklīdz kāds ieminas, ka arī latviešiem vajadzētu padomāt par kādu citu, atskan sašutinājuma pilns ķērciens, ka mums taču ir tik slikti.(Mēs esam ES, labrīt!!! Salīdzinot ar lielu daļu pasaules mēs esam karaļi). Tipiskajam latvietim pat prātā neienāk, ka viņam jādomā arī par citiem, vai arī (ak dies') viņš var kādam nodarīt pāri. Tas nekas, ka dzīvojam uz nabadzīgo valstu bērnu darbaspēka, sviedru un asiņu rēķina. Iedziļinieties komentārā: autors uzskata par svarīgu kaitējumu tikai citu Latvijas iedzīvotāju veselībai un dzīvībai, par visiem pārējiem - pofigs.

Otrkārt, pat ja cilvēkam ir absolūts pofigs par "citiem" jo viņi ir "citi" (lai ko tas arī nozīmētu), tad šaurpieriska īstermiņa domāšana mani vienkārši pārsteidz. Vai cilvēki tiešām ir tik glupi, ka uzskata Latviju par absolūti izolētu zemi, kuru neietekmē nekas no ārpusē esošā? Ja mēs ar savu pārzveju okeānos iznīcinām okeāna populāciju, kā rezultātā zivju nepietiek tradicionālajiem zvejnieku ciematiem (kuriem nav mega-kuģu, kas uzar okeāna dibenu), ja mūsu oglekļa izmešu dēļ paliek neiespējami dzīvot Āfrikas vidienē, no tā cieš ne tikai viņi. Kā dēļ ir tik liela migrācija uz Eiropu -aiz gara laika, vai? Tad, kad pienāks tas mirklis, kad arī Latviju pārpludinās imigranti, tad mēs lamāsim tos, kas ielaužas pie mums. Atkal būsim mazie, cietēji un apbižotie, bet neiedomāsimies, ka tas ir mūsu pašu īstermiņa domāšanas un pofigisma dēļ.

Gribēju parunāt par latviešu mentalitāti, tā vietā - diskusija par tuksnešiem. Eh.