Vismaz šobrīd es domāju, ka man bērnu nebūs. Neesmu gatava kaut kam tik ļoti ziedoties. Pati esmu pašpietiekama. Nepieprasu, lai ap mani danco apkārt. Neciešu, ja to pieprasa no manis. Bet tieši tā ir bērna būtība - prasīt, prasīt un prasīt. Bērni ir mazi vampīriņi, kas izsūc enerģiju no visiem apkārtējiem ar zelta smaidu uz sejas. Tad pēc šī vecuam seko tīņa gadi, kas arī ir murgs. To es redzu, skatoties uz māsas otro dēlu. Un tad, kad no vecākiem visa enerģija ir izsūkta, bērni ir izauguši, viņiem ir sava dzīve. Vecāki ir veci un noguruši un kuram tad patīk runāt ar veciem un nogurušiem.
Es dzīve gūstu citus priekus, nevis to asaraino prieku, ko dod bērni un izlaidumi. Savus sapņus izdzīvošu pati, nevis caur bērniem. Man nevajag mazu sevis kopiju, man ir labi ar sevi.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}