|
|
|
November 12th, 2015
11:08 am
Atliekot paniku (cilvēks krīt panikā no tā, ka viņam piepeši sāk realizēties tas, ko viņš ir gribējis), tā vietā veicam rīta vingrinājumu. Laika ierobežojums - ceļš no mājām uz darbu.
Vingrinājums ir pateicības (tās tev nav vis piecas rindiņas Cibā!). Vālē pateicības neatkārtojoties. Reālās pateicības reālām personām par reālām lietām. Vienīgais, kas ik pa brīdim atkārtojas, ir pateicības par vēlamo "paldies par to, ka man tas jau ir" formā.
... Izteiksimies pozitīvi: man vajadzētu kļūt drosmīgākai.
Izteiksimies pavisam pozitīvi: es pakāpeniski realizēju savu projektu kļūt drosmīgākai.
|
November 10th, 2015
09:01 pm
O! atcerējos vēl vienu padomu. Tad, kad tevi pārņem emocijas, ļauj tām vaļu un IZSAKIES. Pasaki visu, ko tu domā par tiem neliešiem un neģēļiem, par savu grūto dzīvi un sūro likteni, un par to, ko tu ar viņiem ar lielāko prieku izdarītu.
Tikai dari to ar AIZVĒRTU MUTI.
(Never muti vaļā, kamēr neesi pateikusi visu :))
(Nē, tas nav domās, tas ir ar skaņu. Nu kaut vai caur mežu ejot vai dārzā lapas grābjot.)
...precizējums zemāk, komentārā novai.
|
10:00 am
Kā zināms, ir tāds vieds teiciens: "nesaki, kas man jādara, un es neteikšu, kur tev jāiet".
Bet, ņemot vērā, ka daži cibiņi apņēmušies paveikt lielas lietas savas attieksmes pret dzīvi mainīšanā, arī mani spoguļneironi iedarbojas un es jūtos regulāri iedvesmota.
Tā vietā, lai bruģētu ceļu uz elli, labāk pati savā cibiņā regulāri pamurkšķēšu visādas viedības :)
Nu piemēram!
Es dusmojos ekskluzīvi ceturtdienās no 17 līdz 18. Bet tad par visu nedēļu!
|
November 2nd, 2015
12:23 pm
Jau kādu trešo nedēļu esmu ieviesusi principu brīvdienās nelīst datorā. Nu vismaz darba dēļ noteikti ne. Priekš tam ir darbdienas, lai vergotu padsmit stundu no vietas.
Un patiesībā burvīgs pieradums - gan grāmatas var izlasīt, gan kulinārus brīnumus sastrādāt, gan izdomāt noderīgas domas.
Šorīt apņēmos likt lietā seminārā apgūto un nedaudz praktiski izmēģināto teoriju un formulēt savas prātulas bez "ne" un citiem noliegumiem. Piemēram, "es ar tevi nekur nebraukšu, tāpēc ka tu mani vienmēr esi piečakarējis un nevar ticēt nevienam tavam vārdam!" pārveidot uz "es ar lielāko prieku dotos ar tevi piedzīvojumos, ja vien es varētu paļauties, ka tas, ko tu saki, ir patiesība, bet ..Jāteic, ka šajā brīdī mana pieredze liecina, ka uzticēšanās tev būtu pilnīgs naivums".
Ja es kaut ko pa paradumam burkšķu ar negācijām, atgādiniet man pārformulēt teikumus :)
"bet", "tomēr" arī nedrīkst.
(jāpalasa pierakstos, kuri vēl bija aizliegtie vārdi)
Laba spēlīte šai jomā ir korporatīvo vakaru izklaide, kad par katru "nē" jāatdod provokatoram sava šokolāde :D
Hm, laikam tomēr nav ievēroti visi noteikumi :) Pareizi būtu šādi: "Es ar lielāko prieku došos ar tevi piedzīvojumos tad, kad varēšu paļauties, ka tas, ko tu saki, ir patiesība. Pagaidām mana pieredze liecina, ka uzticēšanās tev ir pilnīgs naivums."
("ja vien" tas pats "bet" vien ir. Un "kā būtu, ja būtu" ir neefektīvs formulējums.)
|
|
|