|
|
|
January 20th, 2026
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lavendera | 11:06 am - 10 nejauši izvēlēti zinātnes fakti
Venera griežas pretējā virzienā. Lielākā daļa Saules sistēmas planētu griežas ap savu asi tajā pašā virzienā, kurā tās riņķo ap Sauli, taču Venera ir izņēmums – tur Saule lec rietumos un noriet austrumos.
Ūdens var vienlaicīgi vārīties un sasalt. To sauc par "trīskāršo punktu" (triple point). Pie noteikta spiediena un temperatūras ūdens var eksistēt visos trijos stāvokļos (šķidrā, cietā un gāzveida) vienlaicīgi.
Zemes kodols ir karstāks par Saules virsmu. Kamēr Saules virsmas temperatūra ir aptuveni 5500°C, Zemes iekšējā kodola temperatūra tiek lēsta ap 6000°C.
Skābeklim ir krāsa. Gāzveida stāvoklī skābeklis ir bezkrāsains, bet šķidrā un cietā veidā tas iegūst maigi zilu nokrāsu.
Banāni ir radioaktīvi. Tie satur kāliju, un neliela daļa no tā ir izotops kālijs-40. Taču neuztraucies – lai gūtu kaitējumu no radiācijas, tev būtu jāapēd aptuveni 10 miljoni banānu vienā piegājienā.
Kuņģa skābe var izšķīdināt metālu. Cilvēka kuņģī esošā sālsskābe ir tik spēcīga, ka spēj izšķīdināt tērauda žileti. (Lūdzu, nepārbaudi to mājās!)
Zirneklis varētu izturēt pat kosmosu. Dažas zirnekļu sugas un mikroskopiskie lēnaitņi (tardigrades) spēj izdzīvot ekstremālos apstākļos, tostarp pilnīgā vakuumā un spēcīgā radiācijā.
Gaisma no Saules līdz mums ceļo 8 minūtes. Tas nozīmē, ka, ja Saule pēkšņi nodzistu, mēs to uzzinātu tikai pēc 8 minūtēm un 20 sekundēm.
Lielākā daļa DNS mums ir kopīga ar sēnēm. Cilvēkiem un sēnēm ir vairāk kopīgu ģenētisko iezīmju nekā sēnēm un augiem. Evolūcijas gaitā dzīvnieki un sēnes atdalījās no kopīga senča vēlāk nekā augi.
Kosmosā nav skaņas. Tā kā tur nav atmosfēras (vides, pa kuru pārvietoties vibrācijām), tur valda pilnīgs klusums. Holivudas filmu sprādzieni kosmosā īstenībā būtu mēmi.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |