06:02 am
Divarpus gadi bez ceļošanas, un es vairs nevaru iedomāties, kurp es gribētu aizbraukt. Nu, es gribētu otrreiz uz Mjanmu, kas nav iespējams, un uz Ķīnu, kas ir kovidnesaprātīgi, bet citādi man nav ne jausmas, pēc mana mūžam stabilā izvēles kritērija: to, kas te ir, es negribu, bet tā, ko es gribētu, te nav.
Tas tāpēc, ka sapnī redzēju Maroko - jauki relaksējoši baseini, gleznaini silti jūras līcīši, eksotiski veikaliņi bez globālisma pieskaņas, tūrismam draudzīga infrastruktūra, nedārgas viesnīcas, krāsaini, bet ļoti īsi saulrieti, tīkamas smaržas, godīgi, inteliģenti, drusku iedeguši cilvēki, un es tur jau esmu bijusi, un man tur patīk, esmu ieradusies otrreiz, šoreiz vairāk relaksācijai, bet pa ceļam var atkal iegriezties smukumvietās.
Modos ar vēlmi atcerēties, kur gan tā Maroko atrodas, tur tiešām atkal jāaizbrauc.
Pamodos un atjēdzos, ka jā, esmu bijusi Marokā, bet šī sapņa zeme noteikti nav Maroka, un man nav pārliecības, ka uz Zemes vispār kaut kas tik jauks ir.
|