|
May 6th, 2018
06:08 pm Pagājušajā sestdienā lavendera ar mazo zāģīti un knaiblēm kādu stundu rūpīgi retina, galotņo un izgaismo lobo ābeli. Šo sestdien ierodas brālis ar lielo zāģi - žvīkš žvākš te vienu lielu zaru nost, tur otru, trešviet trešo, kamēr koks paliek kā tāda jaunkundze, kam viss platais bruncis stiprā vējā aizpūsts uz vienu pusi. Mēs ar mammu stāvam... skatāmies... nesakām ne vārda. Jo princis taču BEIDZOT ir ieradies cīnīties ar pūķi! Gods un slava, taures un fanfaras!
Nu labi, otrai, agrajai sarkanajai šī pieeja bija tieši laikā, pēc principa "kāpēc kaut visu cūku, ja var nogriezt kādu šķiņķi un pārējo atstāt vēlākam laikam". Sarkano es pagājušsestdien pat negriezu, jo mamma jau gadiem sūdzas, ka to ābeli jācērt nost. Tai pusstumbram noplīsusi miza un āboli ļoti pūst. Pēc brāļa plosīšanās no tās palika kādi trīs četri lielie zari, nocirst vēl paspēsim.
Kādreiz cibā bija stāsti par seksu, ballītēm un tusiņiem, tagad par to, ka iesējām rukolu un burkānus, sabāzām zemē sīpolus un sastādījām siltumnīcā tomātus (šķirnes 'savi lielie', 'savi zemie', 'Saļimona rievainie', 'Saļimona dzeltenie', 'Ņinas apaļie'), redīsi jau briest. Bet nu tas vēl ir labāk par "kādas zāles es lietoju pret Alcheimeru, podagru un išiasu" :)
|
|
|
|
Sviesta Ciba |