|
|
|
October 5th, 2014
12:09 am
Starp citu, kad es dabūju savu tagadējo pasi, biju nolēmusi to turēt tīru un nevainīgu un palikt pilnīgi apolitiska.
Sestdien darbinieks vēlēšanu iecirknī apmulsis šķirstīja instrukciju, kur jāspiež zīmogs, ja tiem atvēlētajā lapā vietas vairs nav.
Beidzot tomēr iegrozīja spiedogu pēdējā nosacīti brīvajā laukumiņā. Es saku - nu, cerams, tuvākajos divos gados mums vairs nekādas nobalsošanas nedraud? Viņš: - Līdz tam jums jau tā pase būs pilna ar vīzām.
(No tavas mutes dieva ausī :)))
|
10:07 am
Izskatās, ka šajās vēlēšanās esmu zaudējusi: es liku uz to, ka starpība starp ZZS un NA būs 4%, lld - ka 3,2%. Bet nevarētu teikt, ka tas mani dikti apbēdina. Lielos vilcienos visi rezultāti bija iepriekšparedzami.
|
10:31 am
"Kultūras trūkums ir tautas bojāeja. Tāpēc man vienmēr jādomā par samēriem. Šķiet, valsts nesamērīgi lielu daļu mūsu muzikālajā dzīvē ir piešķīruši šlāgeriem, tādai vienkāršotai mūzikas un dzejas uztverei. ..kad pusmūža onkuļi, resnos alus vēderus iežmieguši džinsos, uzlikuši kovboja cepuri, dzied - kā es notrīcēju, kad tu man pagāji garām, ak, kaut vēl reizi... tā vienkārši sakot - ak, kaut vēl reizi es tevi varētu dabūt -, kļūst šķērmi. Tad noliec blakus pasaules līmeņa šedevru Frici Bārdu, kurš saka: Es vēlētos tevi ieaijāt kā naktī vējš liepiņu aijā - un domā - vai tie cilvēki nav lasījuši? Nekad nav atšķīruši nevienu latviešu dzejnieka grāmatu?
..Tiem simtiem ansambļu, kas Latvijā veido paši savas dziesmas, mūzika sastāv no bļam bļam bļam un teksts sastāv no bļam bļam bļam. Saprotu, viņi grib nopelnīt, bet tāpat taču sanāk pietiekami daudz. Bet dzejnieki tiešām mirst badā."
(Māra Ķimele)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |