|
May 19th, 2017
lavendera | 03:48 pm - Apsolījos uzrakstīt, ko es bērnībā neēdu. Gari :)
Vai patiesībā – riju ar mokām, jo mans organisms tam visādos veidos pretojās, bet mammai uz “man tas negaršo” bija viena atbilde: “Ēdīsi – un garšos!” Baltmaize (nespēju norīt. Toties mans brālis ēda tikai baltmaizi. Par laimi, man ļāva izvēlēties rupjmaizi; tomēr, kad mūspilsētas maizes kombināts sāka to cept pusjēlu un glīzdainu, man vispār vairs neatlika ko ēst). Izņēmums – tikko ceptas KARSTAS baltmaizes galiņi ar kraukšķīgo garozu. (Mūsdienās tādu vairs necep un karstu nepārdod.) Sautēti burkāni (svaigus ēdu ka šņakst) Vārītas bietes (svaigas grauzu bez iebildumiem) Vārīti svaigi kāposti (svaigus nevārītus grauzu; skābētu kāpostu zupa bija viena no mīļākajām) Svaigi gurķi (skābētus un marinētus ēdu ar baudu) Un kas man vienkārši negaršoja: Olas dzeltenums (vienīgā reize, kad nestrīdējāmies ar brāli, jo viņš ēda tikai dzeltenumus, es – tikai baltumus) Jebkādi cepumi, izņemot piparkūkas. Rūpnieciski ražotās vafeles (tās vēl ar gariem zobiem varēja paskrubināt, bet tikai tās ar kakao pildījuma sastāvā). Marmelāde (kaut kas pilnīgi neēdams) Hematogens (neēdu joprojām) Protams, speķis :) Kuram bērnam gan tas garšo! Bet taukmaize ar skābu gurķi un sīpoliem bija gardums. Upenes un upeņu ievārījums. Toties pret jāņogām nebija iebildumu. Banāni (par laimi, trāpījās tikai divas reizes bērnībā. Arī tagad ēdu tos tikai ĻOTI gatavus, nevis vienkārši dzeltenus) Siers (un arī termiski apstrādāts biezpiens, t.sk. biezpienmaizes un biezpiena pankūkas). Šito, par laimi, mani nespieda ēst. ...izņemot skolā. Toties tad, kad es biju saaukstējusies, mani spieda dzert karstu pienu ar medu, sviestu un sodu!!! Domāju, ka tieši no tā iesnas kļuva hroniskas. (Vēl joprojām arī tagad no pārliekas piena produktu patērēšanas (pat siera pārēšanās) man uzreiz ir klāt iesnas.) Kas man mežonīgi riebās un sabojāja visas vasaras, jo maniem vecākiem bija ienācis prātā to visu audzēt un patērēt lielos daudzumos: Puķkāposti (rozetes pilnas ar zaļiem kāpuriem, kam teorētiski būtu jāuzpeld vārot, bet kas tur rēgojās vēl arī, kad grieza cepšanai). Puķkāposti smird! Nenobriedušas pākšu pupiņas (savukārt gatavi pākšaugi bija mans mīļākais produkts, bet tām pupiņām tak neļāva nobriest!) Kabači Ķirbju mannas putra (mannas putra bez ķirbja bija ļoti laba). Toties es esmu nopelniem bagātais piena plēvju ēdājs. Gribētu gan zināt, kāpēc šo frāzi “Ēdīsi – un garšos!” mamma neteica manam papam, kuram negaršoja griķi un tāpēc es šo lielisko produktu dabūju tikai un vienīgi skolas ēdnīcā. Ko jaunu neēdamu esmu atklājusi pieaugušā vecumā? Trifeles (tās, kas sēnes).
Mani ļoti interesē, ko bērnībā neēdāt jūs :) Zinot, ka tas nebija untums, bet gan mocības, man pat prātā nenāk kādam mazam bērnam spiest ēst, to, ko viņš nevar ieēst.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |