|
July 5th, 2016
lavendera | 09:53 pm Un šodien es apskatīju datorus Alfā. Tur arī meklētājs piedāvā "klab.lv snorke 2018" :) Atveras kaut kāds puksts par teroraktiem.
Vēl man dzīve piedāvā psiholoģisku uzdevumu "kā nenolaisties līdz kaimiņbābas līmenim", jo es to izdaru acumirklī, ja mani netaisni apvaino. Kaimiņu krievene apgalvo, ka es ar savu velosipēdu esot notraipījusi kāpņutelpas jaunās sienas. 1kārt es tur nekādus pleķus neredzu, pat ar brillēm ne. 2kārt, lai nu kurš, bet es garām remontstrādnieka saceltajām barikādēm līkumoju kā faķīrs, lai tikai nejauši nepieskartos daiļajam krāsojumam. Vārdu sakot, uzskrūvējos un atcerējos visus gadījumus kopš pašas bērnības, kad mani ir netaisni apvainojuši :D Dakter, vai šito kaut kā ārstē? Es saprastu vēl, ja uz mani bļaustītos, ka es braucu pāri ielai pie sarkanās gaismas, jo to es patiešām daru vairākas reizes dienā. Lūk, šādos gadījumos man pietrūkst lld sniegtā morālā atbalsta, jo viņš nevienam neļauj sev kāpt uz galvas un ļoti brīnās, kāpēc es kaut par milimetru kaut ko tādu pieļauju. "Milimetrs" pagaidām ir akūtā situācija, kas mani izsitusi no līdzsvara, un minūtes desmit pēc tās. Pēc tam jau izdodas racionalizēt nomierināšanos, piemēram, ar argumentu, ka šitā vecene, visticamāk, nomirs pirms manis :)
Upd: Apskatījos dienas gaismā. Kaut kādas sīkas melnas švīkas sākas stāvu zemāk. Apakšējiem kaimiņiem ir divi velosipēdi, bērns un milzīgs suns.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |