|
|
|
June 8th, 2015
11:47 am - Vienkārša nedēļas nogale
Sestdienas rītā secināju, ka franču valoda man pamazām sāk pielipt un sagādā aizvien mazāk mocību.
Pēc tam pabraukāju pa veloveikaliem un palūrēju uz sēdekļu piedāvājumu. Citādi man "staigāšanas svārkos akcija" ir iestājusies gluži dabiski - abi džinsi saplēsti. Bet, kā jau vienmēr un ar visu, arī ar sēdekļiem man ir izvēles grūtības.
Tad "Cerību ezers" JRT. Tēma pavisam prasta - Latvijas krievvalodīgie. Nu kas gan viņus nepazīst! Tā ka izrādes teksti ir ļoti iepriekšparedzami. Bet pasniegšanas veids gan ne! Tieši režija ir tas, kā dēļ šo izrādi ir vērts skatīties. Garšīgi!
Svētdien lielais gadatirgus. Abas amatierteātra izrādes izturēju tieši vienu minūti. Tik samākslotu un stīvu deklamēšanu no skatuves dzirdējusi nebiju sen...
Galvenais, ko man tirgū vajadzēja, bija linu krekls (jo pukis cibā man neatsaucās, bet Jāņi tuvojas). Nu un es joprojām esmu neziņā, vai palaidu garām izcilu izdevību, vai arī nepieņēmu to, kas man nederēja :) Tirgus tālajā galā kāda tante izmisīgi centās man pārdot IZŠŪTU tautisko linu kreklu par tikai 45 eiro. Piemērot pie pleca, man šķita, ka tas ir vismaz kāds 52. izmērs, un neļāvos pierunāties, ka "tautiskam kreklam jābūt platam". Bet citās vietās ieraugot pussintētiskus slikti pašūtus izstrādājumus par 23 eiro un vispār pavisam parastu taisnu baltu kreklu par 45, nospriedu, ka iešu atpakaļ un vismaz uzvilkšu mugurā, lai pilnīgi pārliecinātos, ka tas izšūtais man neder. Bet tante tieši tajā brīdī, zaudējusi visas cerības, bija sapakojusi savu koferīti un dezertēja, jau divas stundas pirms tirgus beigām.
Savācu visādas vizītkartes - no ādas meistares gadījumam, ja man vajadzēs labu kārbiņu taro kārtīm; no sudrabkaļa, kam bija lieliskas rokassprādzes un citi šarmanti izstrādājumi par cenu simtiem eiro; Tontons man iedeva savējo, ja es gadījumā gribētu tādas rotas no sudraba, kādas viņam tur bija no misiņa (ciest nevaru šo metālu, bet dizains labs), vēl man ir burzīta porcelāna krūziņa no Vecpiebalgas porcelāna fabrikas un sejas krēms ar dzintara putekļiem. Vēl no fotorecepšu Armanda izprasīju, ko darīt ar rabarberiem, un šodien manī jau ir glāze cukura. Tā nebūs mana mīļākā rabarbermaizes recepte. Vēl tika iegādāta puse Inčukalna vistiņas un lēta pērļu rokassprādze (jo pašai pīt slinkums, bet tās taisītāju par oriģinālo izdomu, manuprāt, bija jāatbalsta).
Un man patika vīnu pārdevēja atjautīgā cenu liste, kas sākās ar "Laikam no sākuma jāierauj" :)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
