|
January 10th, 2013
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lavendera | 10:25 am
Par jebkuru nodoma virzienu Visums mūs brīdina trīs reizes
Kad grasos darīt rīcību, kas ir pretrunā ar manu īsto dabu jeb veikt darbību, kura neatbilst Visuma evolūcijas plānam, piemēram, uzsākt sadarbību ar cilvēku, kura klātbūtne būs kaitējoša man, es izjūtu ne pašu veiklāko emocionālo stāvokli, - šo sajūtu mēs pazīstam visi. Katru reizi, kad nevis aiz prieka, bet dēļ smaga pienākuma jāpaveic nepatīkams darbs, mēs izjūtam emociju nogurumu, nedrošības sajūtu, dažreiz pat neizskaidrojamu satraukumu. Šī ir emocija, kas saka - neej tur, bīstami un nepareizi tu skaties! Pirmais brīdinājums vienmēr būs iekšējā sajūta!
Kad izmantojot cilvēkam piešķirto brīvo gribu, mēs kā bruņu tanks tomēr soļojam tālāk, pienāk nākamais solis. Visums mūs brīdina ar notikumiem: telefons aizņemts, izslēgts vai pēkšņi nav zonā, uz tikšanos skrienu, bet liekas, ka visa pasaule burtiski sazvērējusies, - korķi tādi, kavēkļi šitādi, mašīna neiedarbinās vai tramvajs pa citām sliedēm aizbrauc, beigas tomēr atskrienu, bet - ak vai! – ne tajā adresē. Gribasspēks, ko mēs pieliekam, lai paveiktu nepareizu darbību, dažreiz ir apbrīnojams. Pilnīgi pietiek, ja noslāpst mašīna, lai tūlīt pat apstātos un vairāk neeksperimentētu ar piedalīšanos avārijā trīs krustojumus tālāk. Otrs veids, kā Visums mūs brīdina, saucas „Situācijas un zīmes”. Taču īstie varoņi nepadodas! Un nonāk jau trešajā nepareizības brīdinājuma fāzē.
Akupunktūra! Šis ir profesionālais slengs, ar to parasti apzīmē cietpaurības kalna galu, un tas tiek piemērots tiem indivīdiem, kuri nesaprot, ka nevar nagus bāzt tur, kur sit pa tiem! Ja vēlos paveikt pretdabīgu sev jeb Visumam darbību, iesāpas kāja, mugura stīva paliek. Skrienu uz svarīgo kontrakta parakstīšanu un – neraža! – pakrītu tā, ka nevis uz banku, bet pa taisno uz slimnīcu. Un visu ceļu rājos, ka ledus kārta pie durvīm man neļāva iekļūt 30 vai 40 gadu ilgās kredītsaistībās. Trešais brīdinājuma veids ir vieglāks vai smagāks sitiens pa greizā nodoma vietu.
(..)
Katru reizi, kad es dusmojos, pievēršu uzmanību konfliktiem starp cilvēkiem, mēģinu šos konfliktus risināt ar izskaidrošanās metodi (piemēram, kuram ir taisnība) un vēl visas iespējamās agresijas ģenerēšanas formas, šajā vietā izveidojas sabiezējums. Bioenerģētikā to sauc par parazītprogrammu, citā literatūrā to dēvē arī par dominējošo stresu. Šis sabiezējums klejo pa cilvēka biolauku, mājvietu, radinieku un draugu loku, kā arī pilsētas vai reģionā robežās. Bet ne tikai klejo; vēl pēc rezonanses likuma tas savāc līdzīgas programmas, un izveidojas stabils egregors. Tas būtu smieklīgi, ja nebūtu realitāte!
Kamēr šāda parazītprogramma ir maziņa, to spēj izlādēt mājdzīvnieki, skraidot kā aptrakuši pa māju. Viņi burtiski apēd, izlādē vai paņem uz sevi cilvēka sastrādāto karmu, dažreiz pilnīgi pietiek, ja kaķis paguļ uz tās vietas, kur prazītprogramma jau sākusi iedzīvoties fiziskajā ķermenī. Ja dzīvnieki to vairs nespēj paveikt, talkā nāk bērni! Viņi ir mūsu eņģeļi. Viņi ir starpnieki starp debesīm un zemi. Atbrīvot no parazītprogrammām, padarot tās nebūtiskas un mūsu rūpes smieklīgas, ir bērniem dotais debesu uzdevums. Tā ir maksa par ēdienu fizisko. Visas mūsu problēmas un agresijas bērni iesūc sevī. Līdz zināmam vecumam viņi tās var sadedzināt un transformēt. Kad arī bērni to vairs paveikt nespēj, mūsu mākoņi sāk staigāt pa zemi.
Ir mehānisms, un tas ir skaists!
Dzīvot taču nav tas pats, kas izdzīvot. Brīdī, kad man ir labi, bet kaimiņam - nē, veselums nenotiek - Dieva klātbūtnes nav.
Jebkurš veselums sastāv no nesēja un tā, kurš par šo apjomu priecājas. Tikai šo divu mijiedarbība rada bagātību, jēgpilnu, cilvēka cienīgu dzīvi. Nesējs bez prieka ir vājš, prieks bez nesēja ir tikai sapnis. Šis brīnišķīgais kosmosa mehānisms atver ceļu izveseļošanās iespējai. Tikai brīdī, kad par līdzcilvēka veiksmi priecājamies, viņš var iegūt jaudu, bet mecenāts uzreiz saņem dividendes - tikpat lielu veiksmi, jo viņu smalkie ķermeņi savienojas. Nepriecājoties par otra uzvaru, veiksmi neiegūst neviens.
(..)
Negatīvo domformu galvenie iemesli
Attiecību šķetināšana „Kuram taisnība, kuram - nē!” Šis process ir utopisks pašā saknē un ved cilvēku uz regresīvu stāvokli.
„Kādēļ kāds netaisnīgi man dara pāri?” – programma, kas apzīmē, ka nevēlos dzirdēt savu dvēseles izvēli attīstīties. Attīstība vienmēr notiek caur izziņu, tātad - caur sāpēm par ērtuma zudumu.
Apvainošanās un naida turēšana iznīcina cilvēka smalko ķermeņa struktūru, līdz pat fiziskā ķermeņa izslēgšanai. Programma veidojas no negribēšanas pieņemt dabas plūdumu, vēlme noturēt apkārtējos un sevi vakardienā.
Agresijas: lamāšanās, narkotikas, azartspēles, utt., bailes no mīlestības un uzticēšanās trūkums.
Nacionālisms, izredzētības mānija, kas savijas ar apziņas šaurību, to varētu saukt arī par tumsonību vai hiperegoismu. Es esmu īpašs tikai ar to, ka piedzimu tur. „Piederu, man pieder!” veidojas no kultūras plašuma trūkuma.
Bailes ir Dieva noliegšana, dvēseles nespēks, šķietamība, ka visu var vai nevar atrisināt cilvēks. Bailes pazūd, kad cilvēks uzticas Dieva gribai.
Neizskaitīšu visas programmas, - to ir daudz, un katrs to nepareizības klātbūtni jūt. Pie psihologa vai ekstrasensa tādēļ nav jāiet, vienkārši jāpārstāj darīt šo programmu.
Veselību nesošas domas. Domas, no kurām zeme atveseļojas
Pieņemšana - situācijas, dažādu atšķirīgu no sevis cilvēku pieņemšana, palīdzības pieņemšana, sevis pieņemšana.
Spēja apklust, spēja klausīties dabu, informāciju no kosmosa, sadzirdēt zemi.
Parādu, solījumu, pāridarījumu piedošana. Atlaišana. Dažādu mantu, senu notikumu atlaišana, sevis atlaišana no solījuma sev vai citiem. Prasme darīt to viegli.
Spēja redzēt virsuzdevumu, Dieva klātbūtni katrā dzīves notikumā. Vēlme dzirdēt, ko Debesis saka, māca, norāda.
Mīļums, nevardarbīga attieksme pret sevi, savām kļūdām, miermīlīgums. Kā mēs izturamies pret sevi, tā pret apkārtējo pasauli! Ja nepieprasām no sevis momentānu rezultātu, tad nedusmojamies uz citiem, kad tie nedod cerēto. Ja pieprasām no sevis militāru disciplīnu, rezultātu, tad to spiežam darīt arī citiem.
Palīdzība. Nevis savas taisnības vai reliģijas uztiepšana, bet palīdzība bez nosacījuma, bez prasījuma - palīdzi un ej tālāk, katram savs dzīves ceļš un dzīve dzīvojama!
Lūgšana, prasme pateikt „es neesmu visgudrākais, palīdzi, Debesu Tēvs.” Lūgšana par savu ienaidnieku, lai viņu nesoda, kad viņš dara pāri. Un lai nesoda mani, ja biju dusmojies.
Prasme teikt „paldies” par katru dzīves mirkli, par ēdienu, ūdeni, ka pamodies šodien. Pateikt „paldies” par savu karmu pat, ja tā grūta. Šī arī vienīgā tehnika, kā no karmas atbrīvoties.
Meditācija kā jebkura darba sastāvdaļa.
Ticība gaismai ikdienas darbos, sadzīvē.
Mīli savu tuvāko, to, uz kā stāvi, un dzīvo kā sevi pašu.
Zeme gaida, katru dienu pacietīgi gaida mīlestību no sirds uz sirdi. Jo tās ir Zemes vienīgās zāles...
Andžejs Reiters
|
Reply
|