Suntažu jaunā katoļu baznīca. Pirmo reizi redzēju, ka baznīcā ir bērnu stūrītis: galdiņš ar krēliņiem, mantas, grāmatiņas un mierīgi spēlējošies 1,5-3gadnieki. Troksnīti rada, bet krietni mazāku kā nepatikā un aiz garlaicības brēcot un skraidot. Tas tā tagad ir daudz kur vai tiešām reta parādība?

Nus, dārgās meiteņu mammas! Man rīt vajadzētu sagādāt meitai dārziņa izlaidumkurpes (34izm), kur lai brauc meklēt? Rīt būšu Rīgas pļavniekgalā, gluži uz centru vai Imantu braukt negribas. Ikdienas apavus sīkiem pērkam sportdirectā, bet izejamo tur nav. :/

Kad neko negribas darīt, ta ņemam vienu veselu vistiņu, ietupinam slowcookā, apberam ar sāl-pipar-garšvielām, piespiežam podziņu un ejam tālāk slinkot pie šujmašīnas :D Nu lab, pēcāk uztaisīšu klāt arī dārzeņu sautējumu, bet arī tos var smuki apmētāt apkārt vistai, lai pavisam pa slinko ;) ( Šodien apšūdīnāju kārtējās caurās puika��bikses )

Vakar uz 3 aizvedu meitu uz teātrmēģinājumu, ar mazajiem stundu pavazājāmies ap dārziņu un tad savācu abus lielos un mājās.
Šodien to pašu uz 11. Puiks bij ārā, ieraudzījis mani nipakam vairs negribēja palikt dārziņā, uzstāja uz tā, ka viņam ir atnākuši pakaļ. Neiedarbojās arī tas, ka pēcpusdienā teātris būs. Nu tā kā vēl ir diezgan puņķains, ta es neuzstāju. Pastaigājām atkal ap dārziņu gandrīz stundu un ta bariņā visi mājās.
Rītā nevaru izdomāt laist jau meitēnu uz visu dienu vai atkal 11 vest tikai uz mēģinājumu. Deguns vēl tek, bet spars uz niķiem ir atgriezies, laikam jau jālaiž mācīties. Ceturtdien toč jāiet, tad nu būs tā lielā teātrdiena.
Ar slimošanas pazīmēm šiem tā - meita slimojot ir rātna kā jēriņš, paklausīga un mīļa, ja sāk niķi parādīties, tātad iet uz labo pusi. Puikam pretēji-slimojot ir neciešamms, čīkst, pīkst, zāles iedabūt nevar, viss ir slikti. Ja sāk palikt lietojams, ir labāk. :)

Mazajam puisietim pirmais mēnesis nosvinēts. Ēd un guļ vēljoprojām, kā jau pieklājas. Ir iemācījies riktīg padot balsi, ja iekavē ēdienreizi. :) viennakt nogulējām no 10-4n izlaižot barošanu 1. Sacerējos, palielināju normu un nu tik sākšu 7reiz dienā barot un 6h pēd kārtas pagulēt, kā tad, šonakt 1:15 sacēla haju - kur pudele!
Lielajam puisietim 5 gadi nosvinēti. Sestdien bija lielveikala rotaļistabā, tur kāds maziņš puisēns no trubas uzšļūcis virsū. Pirksts sāp, sapampis. Tad nu svētdien, savā dzimšandienā no paša rīta brauca ar tēti uz BKUS, sabildēja, konstatēja lūzumu un saģipsēja roku līdz elkonim. Nosmējām, labākais, ko tēvs traumatologs bērnam var iedāvāt dzimšandienā - ģipsis :D uz 3 nedēļām. Pirmo nedēļu laikam pa māju, tad jau skatīsies, ja būs apradis gan jau sūtīs uz dārziņu.
Vakar mājās paliku ar 3 jaunākajiem - zīdainis, knīpa, kas vēl puņķojas un ģipšainais. Ap 11 zvans no dārziņa - meitēns esot izvēmies, lai nāk pakaļ. Aizgājām, savācām. Mājās bik pačinkstēja, ka sāp vēders, bet kad aizdzinu gulēt, pa 10 min sāpes pārgāja. Nekādu slimības pazīmju, apetīte ar kā zvērēnam.
Bet nu šodien ta jau palieku mājā ar visiem. Ja sāks nest jumtu nost, rīt visus lielos aiztriekšu uz dārziņu. :D
Galvenais jautājums - kādas ir manas izredzes atgriezties darbā ar šādu režīmu pēc gada?

Mājās ir tik labi,nu tiiiik labi! Ne mirkli nav miera, darbs dzen darbu un apsēsties dabū uz brīžiem, kad jābaro sīki vai visi guļ. :D bet nu neko enerģija vēl ir. Šodienas otrā daļa jau bij vieglāk, kad vīrs mājās. Rīt lielie uz dārziņu, palikšu ar diviem.
Vēl plānoju dienas režīmus un mainam ritmus. Izmantojot pulksteņgrozīšanu mainu arī sīcim ēdamlaikus, i neko, katru reizi barojot par 10 min ārtāk dienas laikā var grafiku par stundu aizbīdīt. Ja agrāk bij 00-3-6-9-12-15-18-21 ta tagad būs 1-4-7-10-13-16-19-22, tā man būs vieglāk ar citiem ģimenslocekļiem sabīdīt dienasplānus.
Sīks turpina ēst mammas pienu no pudeles. Un pārējā laikā gulēt. Barošana vēl joprojām prasa daudz laika un pacietības, pirmo izsalkumu fiksi noremdē un ta mieg ciet.
Lielie par brālīti sajūsmā. Knīpa sākumā pētīja ar neizpratni vai tas cilvēks vai manta. Tagad jau patīk, vislaik provē paglaudīt, sapaijāt. Arī ielavoties viena istabā, kad brālīts guļ un mamma neredz.

Sākam domāt, kur lai nākamvasar aizbrauc. Pagājušogad bij Lietuva, šogad Igaunija un Londonas lidojums. Plānojam braucienu ar savu auto, ar nakšņošanu viesnīcās vai vismaz mājelēs ar dušu un tuzi.
Gribējās Skandināviju, bet tur vajag tā uz nedēļām 2 lai pamatīgi izbraukātu, tad nu uz dažiem gadiem jāatliek, tam sīkie nebūs gatavi un interesanti šiem ar nebūs.
Ta sākam domāt par Vācijas legolandi. Tam kāreiz varētu bērnu vecums atbilst. Vispār nākamvasar vajadzētu tā uz dienām 3-4, lielie ir gana prātīgi, sīkais vēl būs "nekur nemucējs", grūtākais būs ar knīpu, bet viņa vispār diezgan rāma.
Kur vēl var aizvest sīkos? Vecumi būs 7g, 5,5g, 2,5g un 0,5g.

"Sākotnēji par šī jautājuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā nobalsoja 41 deputāts, pret nebija neviens, bet vēl divi atturējās.

Līdz ar to balsojumā piedalījās mazāk nekā puse parlamenta, tāpēc sēdē tika pārbaudīts kvorums. Kvoruma pārbaudes laikā sēdē bija reģistrējušies 68 parlamentārieši. Tad notika atkārtots balsojums par lēmumprojekta iekļaušanu nākamajā sēdē, kurā atkal piedalījās mazāk par pusi deputātu."

Es te drusciņ nesaprotu:
1) Ir 100 deputāti. Darbā no tiem ir 68! Ko dara pārējie 32 savā darba laikā? 32%!
2) No turpat tupošajiem 68, nobalso 42+2 = 44. Ko dara tur tupošie vēl 24? 3 daļa pat turpat sēžot nespēj piespiest podziņu? Vismaz atturēšanās podziņu, ka jau sava viedokļa nav! Lai gan tās podziņas esamību visu laiku esmu apbrīnojusi, ja jau tu piedalies lemšanā, tad nu tiec ar sevi skaidrībā esi par vai pret. Ja nespēj izlemt, tad nav ko tur līst.
Kā valstī var būt kārtība ar tādu bardaku augšgalā? Veselu sēdi 'nostrādājuši' un nespēj pat izlemt vai šo jautājumu 'strādās' arī nākamreiz! Kas būtu, ja privātuzņēmumā šādi notiktos sapulces? :D

Lieliska iespēja jauniem matemātikas uzdevumiem:
Ielaižam Latvijā 220 bēgļus. Katru gadu papildinam ar vēl 150 bēgļiem. 1/3 no bēgļiem ir sievietes 'labākajos gados'. Katru gadu 2/3 no sievietēm dzemdē pa bērnam. Cik bēgļu būs Latvijā pēc 10 gadiem?

Kaut kāds nemiers sirdī, gribas ko jaunu pasākt. Varbūt laiks pievērsties slēpņošanai? Vajadzētu ko jaunu izklaidei ar ģimeni. Uz restorāniem un dzejas vakariem jau ar bērniem nevar, slēpņu meklēšana svaigā gaisā ar interesantu objektu apskati būtu kāreiz ar bērniem darāma lieta. Pie tam te daži punkti pat kājāmejamā attālumā :)