Kājāmgājējs ir būtne ar kāju skaitu no divām līdz četrām, kura atrodas uz ceļa ārpus transporta līdzekļa un neveic uz tā nekādu algotu darbu. Sākotnēji kājāmgājējus var iedalīt divās lielās grupās: NEKAITĪGAJOS KĀJĀMGĀJĒJOS (pazemes kājāmgājēji, apmācītie kājāmgājēji, iebiedētie kājāmgājēji u.t.t.) un BĪSTAMAJOS KĀJĀMGĀJĒJOS (aprakstīti dotajā klasifikatorā).

1. Kājāmgājēji dullie humanoidālie

1.1 Tantuks - bezjēdzīgais

Nenosakāma vecuma, sieviešu dzimtas būtne nereti ar vienu vai vairākām somām un tīkliņiem rokās. Braucamo daļu šķērso vienmērīgā ātrumā, letarģiskā dvēseles un miesas stāvoklī, nevēršot savu skatienu nekur - ne pa labi, ne pa kreisi, pat ne taisni uz priekšu. Izplatība neierobežota, populārākās spietošanas stundas no 17 līdz 20 vakarā. Bīstamības pakāpe – 3 (5 punktu sistēmā).

Ieteicamā rīcība sastopot augšminēto būtni uz ceļa.

Nekādā gadījumā neizmantot skaļu lamāšanos tantuka - bezjēdzīgā iebiedēšanai, ja vien nevēlaties panākt, ka šī būtne sāk bezjēdzīgi nēsāties šurpu turpu pa ceļa braucamo daļu! Labāk nometiet ātrumu, aprēķiniet distanci un trajektoriju, un drošā ātrumā apbrauciet šo šķērsli.

Cīņas metodes

a) „Audzinošais pūtiens no aizmugures” – ātruma samazināšana, klusa piebraukšana no aizmugures un gara, nepārtraukta signāla raidīšana. Šī metode tiek atkārtota ik reiz sastopot uz ceļa tantuku – bezjēdzīgo, līdz drošības tehnika šķērsojot ceļu šim kājāmgājējam iestrādājas instinktu līmenī.

b) Braukšana ar noņemtu izpūtēju

c) Braukšana ar uz jumta uzmontētu prožektoru

1.3 Tantuks – nenovēršamais

Pensijas vecuma, sieviešu dzimtas būtne, nereti bruņota ar spieķi. Ceļa braucamo daļu šķērso bez jel kādiem kompromisiem, ar misijas apziņu sejā, skatoties taisni uz priekšu, ātrā vienmērīgā vai aizvien pieaugošā ātrumā. Biežākās dislokācijas vietas – ceļi, kas atrodas tirgu, tirdziņu un „humpalbožu” tuvumā. Bīstamības pakāpe – 3.

Ieteicamā rīcība sastopot augšminēto būtni uz ceļa.

Viennozīmīgi un nepārprotami izvēlēties vienu tālākās rīcības variantu. Vai nu nobremzēt un pagaidīt, kamēr Nenovēršamā šķērso ceļu, vai arī, nesamazinot ātrumu un nepārtraukti signalizējot, turpināt ceļu.

Cīņas metodes

a) „Audzinošais pūtiens no aizmugures”

b) Braukšana ar noņemtu izpūtēju

1.2 Trakais pensis

Pārsvarā pēcpensijas vecuma, jebkura dzimuma būtne. Izceļas ar paranoidāli haotisku uzvedību šķērsojot ceļa braucamo daļu. Uz ceļa parādās negaidot, visneiedomājamākajās vietās un veidos. Tur nokļuvis, kļūst absolūti neprognozējams. Maina kustības virzienus un ātrumu neatkarīgi no situācijas uz ceļa. Bīstamības pakāpe – 5.

Ieteicamā rīcība sastopot augšminēto būtni uz ceļa.

Apstāties un pagaidīt, kamēr šis haosa murskulis pazūd no redzesloka.

Cīņas metodes

Neuzvarams. Nepārmācāms.

1.4 Alkonauts - miglainais

Nošņurkuša paskata, nenosakāma vecuma, sociālā stāvokļa un vecuma, vīriešu dzimtas būtne. Raksturīgākā iezīme – galīgā tūtā. Ceļa braucamo daļu šķērso ar mainīgu ātrumu, pa savdabīgu, neprognozējamu trajektoriju. Notiekošajam uz ceļa nepievērš ne mazāko uzmanību. Skatiens miglains, vērsts sazin kur. Dažkārt mēdz klejot baros ar sev līdzīgajiem, jau tā apgrūtināto iespēju izvairīties no sadursmes, padarot par neiespējamu. Iecienītākais paņēmiens – nosvempties uz ceļa braucamās daļas un tā tur arī palikt. Iespējamākais sastapšanās laiks – vēli vakari. Biežākās dislokācijas vietas – ceļa posmi, kas atrodas krogu tuvumā. Bīstamības pakāpe 5 baļļu sistēmā – 4.

Ieteicamā rīcība sastopot augšminēto būtni uz ceļa.

Pie neierobežota brīvā laika iespējām – novākt nekustoni no ceļa un veikt izskaidrošanas darbus ( viegli/vidēji miesas bojājumi). Pretējā gadījumā nomest ātrumu un pēc rūpīgas trajektorijas izpētes lēnītēm apbraukt drošā attālumā.

Cīņas metodes

Triviāla fiziska pārmācīšana.

1.5 Bērni – parastie.

Mazgadīgas, kā likums, vīriešu dzimtas būtnes. Raksturīgākā iezīme – pilnīga bezrūpība. Uz ceļa braucamās daļās parādās baros. Mēdz to šķērsot kur un kad pagadās, vai vispār nešķērsot, bet iet pretimbraucošo mašīnu virzienā, spēlēt uz ceļa futbolu, „sunīšus”, vārdu sakot darīt visu kas vien tobrīd iešaujas prātā. Par kādas nebūt zīmīgas trajektorijas ievērošanu, protams, nevar būt ne runas. Pilnībā neeksistē pašsaglabāšanās instinkts, ceļu satiksmes noteikumu zināšana, par izveidojušās situācijas analīzi nemaz nerunājot. Biežākās dislokācijas vietas – praktiski jebkur, bet lielāka varbūtība sastapt uz ceļa šos pašnāvniekus ir skolu un māju pagalmu tuvumā. Bīstamības pakāpe 5 baļļu sistēmā – 6.

Ieteicamā rīcība sastopot augšminēto būtni uz ceļa.

Apstāties un palaist garām.

Cīņas metodes

a) Globālā – padarīt pieejamus bez maksas visus iespējamos kontracepcijas līdzekļus.

b) Lokāli – audzināšana: apstāties, parunāties, uzcienāt ar alu, pavizināt, apskaidrot šo to no drošas ceļu šķērsošanas noteikumiem un konstatēt, ka šī sistēma darbojas.

1.6 Ceļu policists - paranoidālais.

Šai kategorijai pieskaitāmi ceļu policijas darbinieki, kas atrodas uz ceļa braucamās daļas ārpus transporta līdzekļa, bruņojušies ar zižļiem, radariem un zaļām vestēm. Raksturīgākā pazīme – iedomas, ka viņš uz ceļa veic kādu nebūt noderīgu darbu. Šī apgalvojuma pierādījumu trūkuma dēļ tiek pieskaitīts pie kājāmgājējiem. Biežākās sastapšanās vietas – ceļu krustojumi, slikti redzamas ceļazīmes, ceļa posmi ar straujiem ātruma ierobežojumiem, ceļmalas krūmi. Bīstamības pakāpe – 2.

Ieteicamā rīcība sastopot augšminēto būtni uz ceļa.

Apstāšanās brīdī būt skaidrā, ar autovadītāja tiesībām, ar nokārtotu auto tehnisko apskati, apdrošināšanu u.t.t., vai arī ar atbilstošu naudas summu makā.

Cīņas metodes

Censties izvairīties no augšminētās kājāmgājēju kategorijas, slēpjoties kreisajā rindā, maskējoties aiz „fūrēm”, izvēloties citus braukšanas ceļus, bet noķeršanas gadījumā mēģināt izlīdzēties ar pēc iespējas mazāku naudas summu.