Vakar uz 3 aizvedu meitu uz teātrmēģinājumu, ar mazajiem stundu pavazājāmies ap dārziņu un tad savācu abus lielos un mājās.
Šodien to pašu uz 11. Puiks bij ārā, ieraudzījis mani nipakam vairs negribēja palikt dārziņā, uzstāja uz tā, ka viņam ir atnākuši pakaļ. Neiedarbojās arī tas, ka pēcpusdienā teātris būs. Nu tā kā vēl ir diezgan puņķains, ta es neuzstāju. Pastaigājām atkal ap dārziņu gandrīz stundu un ta bariņā visi mājās.
Rītā nevaru izdomāt laist jau meitēnu uz visu dienu vai atkal 11 vest tikai uz mēģinājumu. Deguns vēl tek, bet spars uz niķiem ir atgriezies, laikam jau jālaiž mācīties. Ceturtdien toč jāiet, tad nu būs tā lielā teātrdiena.
Ar slimošanas pazīmēm šiem tā - meita slimojot ir rātna kā jēriņš, paklausīga un mīļa, ja sāk niķi parādīties, tātad iet uz labo pusi. Puikam pretēji-slimojot ir neciešamms, čīkst, pīkst, zāles iedabūt nevar, viss ir slikti. Ja sāk palikt lietojams, ir labāk. :)