10:20
Ja ne tāda maita, es būtu ideāla, kā man teica, un man vienmēr ļoti nepatīkami to atcerēties, jo egoismam var atrast skaistākus apzīmējumus.
23:04
Izbraukājām visu līdz pat Engurei, atpakaļceļā noslīkām krusā, apgāztos kokos un lietū.
Jūtos no tā visa, no pasaules un cilvēkiem nogurusi, gribu vairs tikai lācim klēpī ieritināties, lai aizmigtu un pamostos, kā mēs tajos saulainajos rītos modāmies, kad ābeles ziedēja galvgalī, un istabā smaržoja pēc mīlestības.
Ir ļoti, ļoti skumji.
23:40
Es gribēju aizbēgt, pazust, bet vilcieni, viņi, nolādētās sukas, nekad nevienu negaida, brauc pēc saraksta, un es kaut kur šajās tveicīgajās dienās pazudu, nokavēju vilcienu un neīstajā kontekstā pazudu, galīgi ne kā vilcieni mēdz pazust tālumā attiecībā pret sākotnējo atrašanās vietu, ne pēc plāna vai saraksta - es apmaldījos sevī, nevis tiku prom no sevis.