tapšana

13. Aprīlis 2008

01:30

Ar līdzcilvēkiem esmu apmierināta līdz brīdim, kad mani aizvaino, neīstajā mirklī atļaujoties norādīt uz to, ka, viņuprāt, ar kaut ko esmu sliktāka par viņiem - tik ļoti gudrajiem, smalkajiem un smukajiem. Tas liek aizdomāties par motīviem, kas viņus vada, izvēloties būt man blakus.
Neko man nevajag no citiem, es pati tikšu galā. Viena lieta ir muļķei būt, cita - par tādu izlikties. Es varu, tātad man jādara, nevis laiski jāgozējas saulē, aizmirstot, ka, ilgstoši uzturoties tās staros, apdegumi ir neizbēgami. Neko man nevajag no citiem, es pati tikšu galā. Un, galu galā, vakardien es atzinu, ka Rainim, apgalvojot, ka "pastāvēs, kas pārvērtīsies", ir taisnība, un apsolīju mainīties. Tā jādara. Jāpaļaujas, jātic, jāuzticas tikai sev vienīgajai. Pārējie jātriec ratā.
Ir kāds padomiņš? Ieteikumiņš? Paldies, man nevajag.

02:02

Kaut kad jāšļūc ballēties, vecāki šodien interesējās, kāpēc vairs neeju nekur. Negribu, mīļie, negribu, bet par to nav stāsts, jo patiesībā stāsta nemaz nav.
Centīšos iemigt šīs dziesmas pavadījumā, par pārējo domāšu rīt vai kaut kad pēc tam. Labu nakti, es pazūdu.

13:06

Man riebjas šī diena, riebjas atceltas tikšanās un vēl vairāk man riebjas tas, ka neticu tam, ko man saka, un veikli izdomāju īstos iemeslus, kāpēc tikšanās atcelta. Bļe, esmu greizsirdīga uz to personu/lietu/vietu, kas atņēma man MANU svētdienu, neskatoties uz to, ka teorētiski esmu kategoriski pret greizo siržu izpausmēm, jo neviens nevienam nepieder un nepiederēja. Briesmīgi!

19:37

Dodu sev septiņas dienas, lai vēlreiz izsvērtu, vai tas, pēc kā visai apņēmīgi kāroju, man ir vajadzīgs un vai pēcāk man to nevajadzēs nožēlot.
Powered by Sviesta Ciba