laura_skujina

Dīvaini, bet man pat ir savs, visai konkrēts viedoklis šajā jautājumā.

1. Smagi strādāsi - visu sasniegsi ir daļa no tā, ko es saucu par amerikāņu sapni - simulakra, kuru dāsni uztur Holivudas produkcija. Visi, kas smagi strādā, kaut ko beigu beigās sasniedz, tiek ievēroti, panāk savu etc, etc, taču bieži - pateicoties laimīgam gadījumam. Tāpēc es gribētu Tev iebilst, ka medijos netiek proponēts smags darbs - paskaties kaut vai uz Britniju Spīrsu - viņa taču ir kopš bērnības trenējusies, & stuff. OK, es nerunāju par Parisu Hiltoni.


2. Fizisks darbs cilvēkam ir nepieciešams, veselībai un labai pašsajūtai. Tas ir neapstrīdami. Bet fizisks darbs nozīmē jebko - sportu, mājas tīrīšanu, suņa vešanu pastaigāties.


3. Par darbu, par kuru maksā algu. Es nezinu, vai tam jābūt smagam un obligāti nogurdinošam. Man šķiet, ka tie kuri strādā patiešām smagi un brīnišķīgi - lielie zinātnieki & stuff, viņi ir tik ļoti iekšā, ka nemaz nejūt, ka pārstrādājas. Ja esi ar kaut ko ļoti aizrāvies, Tu nejūti, cik daudz spēka ieliec.
Un man, kā zināms, pagaidām ir paveicies ar darbu. Bet tas laikam ir ģimenes garā - manam tēvam reiz teica: "Visi cilvēki kā cilvēki strādā, bet tu apmierini savu ziņķārību par valsts naudu."

Un par to centīgumu es nezinu. Pārlieks centīgums aptumšo prātu. Bieži vien panākumiem ir nepieciešamas citas īpašības, piemēram radošums, kas ir centīguma antipods. Protams, lai kaut ko sasniegtu, kaut kas ir jādara, bet bieži darbīgums izriet nevis no centīguma, bet gan no aizrautības.