Aprīlis 2008 | 01 | 02 | 03 | 04 | 05 | 06 | 07 | 08 | 09 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 |
Aprīlis 2008 | 01 | 02 | 03 | 04 | 05 | 06 | 07 | 08 | 09 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 |
1. Brīdī, kad jāsecina, ka nekam dzīvē nav jēgas (jo tā tiešām ir ), nekas cits neatliek, kā mesties hedonismā, proti, savu dēmonu barošanā. Bauda vai tās iztrūkums dod mums stimulu.
2. Ja domas iet pa apli, tad jāsecina, ka Tu vienkārši neesi izdomājusi šo domu līdz galam. Iespējams, tur ir kāds secinājums, pie kura Tu nevēlies nonākt, tāpēc atgriezies sākumpunktā.
3. Mūs ierobežo tikai mūsu pašu trūkumi. Un tur nav nekā, ko mēs varētu darīt.