1. Apsveicu ar blogošanas sākšanu. LOL. Kas es vienīgā esmu bez tāda? Nu labi, man ar to būtu jālepojas.
2. Tās ir arī manas histēriskākās bailes - nenovaldīt stūri, neaprēķināt pagriezienu, un ieskriet pretimbraucošajos. Bet nekas. Es mierinu sevi ar domu, ka tādas avārijas notiek reti - daudz retāk kā ieskriešana kokā vai vienkārši sabuktēšanās, vai arī kaut kas ar apdzīšanu.
Visbriesmīgāk ir apzināties cik daudz pidaru ir uz ceļa. Reiz es vēlā naktī kopā ar Andzu braucu no Tīnūžiem vai kur nu tas Axelpasākums bija uz Ikšķili. 2-i naktī, tumsa, līkums, ārpus pilsētas. Pretim brauc mašīna. Piedzēries vai kas, bet līkumu ņem pa "drošāko" trajektoriju - iebraucot pretējā joslā. Ja es nebūtu jau laikus samazinājusi ātrumu un praktiski nobraukusi uz apmales, tad ... labāk par to nedomāt.
Un tās reizes, kad esmu bijusi piebremzēt, lai pretim braucošais apdzinējs paspēj atgriezties savā joslā, vispār nevar saskaitīt.
2. Tās ir arī manas histēriskākās bailes - nenovaldīt stūri, neaprēķināt pagriezienu, un ieskriet pretimbraucošajos. Bet nekas. Es mierinu sevi ar domu, ka tādas avārijas notiek reti - daudz retāk kā ieskriešana kokā vai vienkārši sabuktēšanās, vai arī kaut kas ar apdzīšanu.
Visbriesmīgāk ir apzināties cik daudz pidaru ir uz ceļa. Reiz es vēlā naktī kopā ar Andzu braucu no Tīnūžiem vai kur nu tas Axelpasākums bija uz Ikšķili. 2-i naktī, tumsa, līkums, ārpus pilsētas. Pretim brauc mašīna. Piedzēries vai kas, bet līkumu ņem pa "drošāko" trajektoriju - iebraucot pretējā joslā. Ja es nebūtu jau laikus samazinājusi ātrumu un praktiski nobraukusi uz apmales, tad ... labāk par to nedomāt.
Un tās reizes, kad esmu bijusi piebremzēt, lai pretim braucošais apdzinējs paspēj atgriezties savā joslā, vispār nevar saskaitīt.
Live fast, die young.
Zusuriņš.
Kamazs