Lietutiņš
Posted on 2006.08.28 at 13:58
Lāse iesitas logā un spēcīgi izšķīst pret to. Šķiet sāks līt, iespējams pat tā pamatīgi. Turklāt priekša braucošais ir izvēlējies 100 km/h par savu optimālo ātrumu. Derētu apdzīt. Vnk, stūre vibrē visspēcīgāk tieši, kad braucu ar ātrumu 100 km/h. Derētu apdzīt, tikai tas lietus nepalīdz.
Patiešām nepalīdz. Ha. Priekšā braucošā mašīna praktiski nav redzama. Tikai 2 pakaļējie gabarīta lukturi. Ha pazuda arī tie. Ha, nu jau es braucu uz 60 km/h. Nez, es pamanīšu priekšā braucošo mašīnu pirms tajā ieskriešu, ja šamā strauji bremzēs? Nez, mani pamanīs kāds aizmugurē braucošais džigits? Fū, tomēr priekšā braucošā gabarīti ir redzami, cauri visam mežonīgajam lietum.
Mamma aizmugurē sāk nervozēt. Pabraucot garām ceļmalā sastājušajām mašīnām, viņa iesaka rīkoties tāpat. Nē, nepatīk man šī ideja, gribu braukt, kustēties. Gribu tikt uz priekšu. Tikai jāatceras ieturēt pietiekami lielu distanci no priekšā braucošā.
Tēvs ieminas, ka šādā lietū vēl nekad nav braucis. Juhū, expa, expa man vienīgajai. Nu, ja neskaita tos priekšā un aizmugurē braucošos. Bet, viņu NAV manā mašīnā. Tas ir tik pat forši, kā braukt pa mākoni.
Nu, nebaidos es no tā lietus. Mani biedē tas zibens. Lūdzu, lūdzu, neiesper manā mašīnā. Varbūt toč nedomāt par šādu iespēju. Piepeši nepatīk ideja, ka es braucu kolonā. Ja iesper vienam, elektroenerģija var pārplūst pie pārējiem. Cik labi, ka mašīnai ir gumijas riepas. Ha, tikai tas šai gadījumā nelīdzēs – ūdens klāj asfaltu līdz pat diskiem. Muhaha.
Lietus nerimstas. Tipa viss kārtībā.
Tomēr forši braukt stāvā viaduktā un redzēt, kā debess tumšais klajums piepeši pāriet gaišā. Drīz būs, drīz būs beigas.
Beigas.
Patiešām nepalīdz. Ha. Priekšā braucošā mašīna praktiski nav redzama. Tikai 2 pakaļējie gabarīta lukturi. Ha pazuda arī tie. Ha, nu jau es braucu uz 60 km/h. Nez, es pamanīšu priekšā braucošo mašīnu pirms tajā ieskriešu, ja šamā strauji bremzēs? Nez, mani pamanīs kāds aizmugurē braucošais džigits? Fū, tomēr priekšā braucošā gabarīti ir redzami, cauri visam mežonīgajam lietum.
Mamma aizmugurē sāk nervozēt. Pabraucot garām ceļmalā sastājušajām mašīnām, viņa iesaka rīkoties tāpat. Nē, nepatīk man šī ideja, gribu braukt, kustēties. Gribu tikt uz priekšu. Tikai jāatceras ieturēt pietiekami lielu distanci no priekšā braucošā.
Tēvs ieminas, ka šādā lietū vēl nekad nav braucis. Juhū, expa, expa man vienīgajai. Nu, ja neskaita tos priekšā un aizmugurē braucošos. Bet, viņu NAV manā mašīnā. Tas ir tik pat forši, kā braukt pa mākoni.
Nu, nebaidos es no tā lietus. Mani biedē tas zibens. Lūdzu, lūdzu, neiesper manā mašīnā. Varbūt toč nedomāt par šādu iespēju. Piepeši nepatīk ideja, ka es braucu kolonā. Ja iesper vienam, elektroenerģija var pārplūst pie pārējiem. Cik labi, ka mašīnai ir gumijas riepas. Ha, tikai tas šai gadījumā nelīdzēs – ūdens klāj asfaltu līdz pat diskiem. Muhaha.
Lietus nerimstas. Tipa viss kārtībā.
Tomēr forši braukt stāvā viaduktā un redzēt, kā debess tumšais klajums piepeši pāriet gaišā. Drīz būs, drīz būs beigas.
Beigas.