laumas_beerns

12:18am: Manai mātei vārdā bija Lauma.

10:56am: Man tik ļoti riebj veikt telefona zvanus. Goda vārds, vajag cigareti, lai kam tādam saņemtos. Bet emigrēt uz jaunām mājiņām vajag un steidzami, un šajā valstī mēs visi taču esam ļoti jauki un civilizēti, vai ne?
P.S. Tad, kad mūs ir iespējams sazvanīt.

11:53am: Divas dienas būs tā pagājušas - plūstoši, not really here or there, or anywhere at all. Ir atgriezusies tā vecā sāpīgā ilgošanās, tā sajūta, ka pietrūkst.

Man ir teikts, ka Latvijā neatgriezīšos, atradīšu laimi tepat Anglijā, pie tam visai drīz. Man nevajag vairs to laimi. Tāpat ar cilvēkiem nesapas. Varbūt tagad sapasētu, ja es beidzot ļautu sev pa īstam būt. Es joprojām nezinu, kā to izdarīt. Bet man negribas nekādas darīšanas ar cilvēkiem vairs, ir pārāk labi būt vienai. Daži gan var šķist interesanti, bet... it is always fleeting, like a dream in a dream, in a dream.

Man vienmēr tik ļoti vajadzēja kādu, kas paņem prom manu vientulību, aizpilda to milzu tukšumu manā dzīvē. Man vajadzēja zaudēt prātu, lai tas mainītos. Vajadzēja būt tam sunim, ko sper ar kāju, tā atklāti un kolektīvi, kam vienārši ieņirdz purnā. Jo sunītim bail kost, sunītis jau atstiepis ķepiņas un tusē šķīstītavā. Sunītim ir tik ļoti, ļoti žēl... Tā ja. Vajadzēja palaist vaļā visu, pie kā vēl turējos, un attapties brīvā kritienā.

Mana dzīve joprojām ir kā plašs, sniegots klajums, bet tajā vairs nav auksti un vientuļi.

3:20pm: Izskatās, ka pārvākšanās tik drīz nenotiks. Fucking Covid.

Vākties vajag, jo tā īre, ko maksāju šeit, nekad nav bijusi adekvāta. Pašlaik ir tā - mitra viena ārsiena, no tā izrietoša nelietojama vannasistaba, jau nedēļām nedarbojas ne drēbju žāvētājs, ne plīts, regulāri noplīst kārtējais boileris. Nekad netiek labots vai mainīts, kamēr tu turpini maksāt par savu elles caurumu un nesūdzies pārāk skaļi. Kaimiņi pirmajā stāvā pašlaik ir tikai angļi, kuri mani necieš tāpat kā es viņus. Pēdējā epizode bija piektdienas vakarā, kad uz 5 min atnāca L., lai atdotu man šo un to, un mēs ārā pastāvējām, parunājām. Drīz vien no savas istabas iztesās viens alkoholisks tēviņš, bļaudams: "It's that fucking Latvian again! I'll chop her head off!", lol. Resnā milzene un sīkā, blējošā kaza gan nu jau piesargās, ko saka un cik skaļi ballējas, jo zina, ka par izgājieniem informēšu aģentūru.

Anyhow, blakus ielā ir pieejama svaigi izremontēta istaba mājā, kurā joprojām notiek svaigs remonts, darbojas ierīces un mitinās iebraucēji. Vismaz tā esmu manījusi. Man vairs nebūtu tik daudz space, nebūtu arī sava ledusskapja, bet tā ir maza bēda, ja tik tur nezog. Tas ir labs sākuma variants un ar laiku uzrastos arī kas labāks un plašāks. Bet es nevaru šo istabu pat ne apskatīt vienīgajā darba dienā, kas man ir brīva pa ilgiem laikiem, jo ir lockdown un viss ir jārezervē iepriekš, pie tam visi pašlaik ir drausmīgi aizņemti.

4:24pm: Kad/ja mēs visi tiksim veiksmīgi vakcinēti pret Covid, varētu pamazām sākt voluntierošanu zvēru patversmēs. Ja man šobrīd jāizvēlas, ko darīt ar atlikušo dzīvīti, es vislabprātāk strādātu ar zvēriem.

5:55pm: Another maintenance issue just reported. Ar visām bildēm. Sāku justies kā bomzis. Sazvanīju ofisu un dāma otra līnijas galā sacīja: "It is quite a process, but I will let them know it is urgent". Viss apriebies.

9:42pm: Es neesmu neglīta. Skatījos šovakar spogulī un secināju, kārtējo reizi, ka man piemīt savdabīgs glītums. Kādam es pat varētu šķist skaista. Bet man joprojām pārlieku nerūp pašas ķermenis.