User Profile
Friends
Calendar
lasitajs' Journal

Below are 25 recent journal entries, after skipping 25

[ << Previous 25 -- Next 25 >> ]

 

 
  2019.12.14  22.24


Klausos Mālera Trešo Marisa Jansona versijā (ar Oslo). Ļoti bliezīgs un ļoti kvalitatīvs ieraksts – vietām var dzirdēt kā Jansons kunkst, it kā viens pats nestu astoņus mežragus.

 
 


 
  2019.12.11  09.16


Manam iemīļotajam Aleksejam Ivanovam, izrādās, ir jauna grāmata: "Пищеблок".
Sākas kā sovjetnostalģisks pionieru pieaugšanas stāsts, bet, ak puisēn, pionieru nometnē gaida vampīri. Pilsoņu kara vampīri.

 
 


 
  2019.12.05  20.13


Ūūūū, cik neganti, jeb kā apvainot trīs komponistus vienlaicīgi:

"Toties bija blāva un primitīva orķestrācija ar pastāvīgiem vēja zvanu izgreznojumiem, kas visus ekspresīvos un enerģiskos mūzikas posmus vērta līdzīgus otrās šķiras Zigmaram Liepiņam vai Jānim Lūsēnam."

 
 


 
  2019.11.29  16.49


Šodien noliku pedagoģijas eksāmenu – vadīju stundu 1. kursam (10. klasei). Lai gan čakarīgs un laikietilpīgs bija viss, kas jāizdara līdz eksāmenam, tomēr pašā eksī – sajutos diezgan "rokstārīgi". Biju kārtīgi izracis tēmu (ievads Vīnes klasikā), pamatīgi sagatavojies, varēju brīvi runāt un riktīgi jutu, ka auditorija mani "ņem". Klausās, smejas un piedalās.

Ja izjuks esošā karjera, iešu par učuku. Kā Gētes tēvs esot teicis savam dēlam: tautskolotājs gan neko daudz nepelna, bet tas tad nu ir pavisam droši.

 
 


 
  2019.11.16  14.04


Parasti ap ģenerālmēģa laiku vairs negribas izrādi skatīties, bet vakar ar prieku noskatījos, sēžot 3. rindā. Skaidrs, ka nav perfekts darbs, ir trūkumi, arī muzikāli. Noteikti būs ļaudis, kam tas šķitīs bezgaumīgi, bet man ļoti patīk šis spēles stils. Totālais teātris.

 
 


 
  2019.11.12  21.19


Kevina Speisija spēlētajam varonim filmā "American beauty" ir 42 gadi.

UPD: pēkšņi sapratu, ka šī filma ir gaismota kā teātra izrāde.

Screen-Shot-2019-11-12-at-22-30-33

 
 


 
  2019.11.12  15.49


Pārrados no Liepājas, secināju, ka dzīvoklī divas dienas bijis vaļā logs.
Svaigi tā.

 
 


 
  2019.11.10  20.30


Sēžu viens pats Liepājas teātra zālē, lieku savus ērģeļu gabalus, uz skatuves liegi plīvo zelta folija sega.

 
 


 
  2019.11.04  13.03


Bāc, Klīza biļetes tik dārgas. Cienu un mīlu, bet kaut kā nevaru piespiest sevi izdot 50 vai vairāk € par biļeti. Varbūt nožēlošu.

 
 


 
  2019.10.27  20.31


Šonedēļ tāda pamatīga kultūras nedēļa sanāca (beidzot).

Gribas pierakstīt par divām lietām:

Roja Andersona "Par bezgalīgo":
vecajam tomēr būtu laiks izdomāt jaunu konceptu, jo, lai gan jauki, tomēr atkārtošanās paliek pārāk uzkrītoša. Atkārtojas pat vides, piemēram, viena bāra telpa (tā, kura pagrabā, kur sēdējā sieviete) točna bija redzama vai nu "Du Levande" vai "Balodī". VAI ARĪ: šī filma vienkārši bija par īsu. Par to sanācis domāt mūzikas sakarā, ka nepieciešams laiks, lai klausītāju "ievilktu", pieradinātu pie konkrētā skaņdarba "pasaules" un to nevar izdarīt ātri. Domāju, ka tāpēc Mālera, Vāgnera hronometrāžas ir tādas, kādas ir.

JRT "Kalpa zēna vasara":
ļoti, ļoti sirsnīgi. Bija jūtams uztraukums, varbūt televīzijas filmēšanas dēļ, tomēr spēlē dzīvi un ar prieku. Daži man šķita ļoti talantīgi. A.V. jau nu varēja tomēr nerunāt, tas nebija labi, bet vismaz īsi.

* Ar A.V., protams, ir domāts A.H.

 
 


 
  2019.10.27  00.25


"Dieviņš pillā".
Lai kā cienu aktrisi, nevar pusotru stundu nospēlēt tikai ar tipāžu. Tam vajadzīgs arī tēls un tā attīstība. Šeit vienīgā attīstība bija piedzeršanās. Minētās izrādes režisors reiz minēja, ka svarīgākā teātra režisora īpašība esot laba gaume. Streipuļošanas aina bija totāli bezgaumīga: aktrise G.Z. gāžas gultā, krīt no tās ārā, apgāžas uz taburetes, kājas pa gaisu, ha ha ha, es nevaru, cik labs teātris.

 
 


 
  2019.10.25  19.16


Un tomēr gribētu lūgt rezidējošos kino speciālistus mani apgaismot:
vai Dolana filmas čīzīgās ainas (vannasistabas ballīte, aina kafejnīcā ar acs piemiegšanu, saruna aizsvīdušajā mašīnā) bija konceptuāli čīzīgas vai vienkārši čīzīgas?

 
 


 
  2019.10.24  22.07


Tad tomēr tās ir klāt.
Esiet sveicinātas!

 
 


 
  2019.10.23  17.12


Do mažors asociējas ar kaut ko primitīvu, bērnu pirmie, nevarīgie soļi mūzikā un tamlīdzīgi, līdz ar to komponisti parasti tomēr no do mažora vairās. Bet šajās pāris dienās iezīmējās divi interesanti do mažori.

Pirmais: armēņu avangarda komponista Aveta Terterjana 4. simfonija, kurā, kulminācijas brīdī no pamatīga, intensīva stīgu klāstera, caur diminuendo, izkristalizējas ļoti skaists do mažors plašā salikumā, kuru spēlē tikai pirmās pultis.

Otrais: Šostakoviča sonāte altam un klavierēm, pēdējais viņa skaņdarbs, 3. daļa, kurā ir alūzija par Mēnesnīcas sonāti, kā arī citāti no visām paša DSCH simfonijām (izņemot 11.), kurā beigās fa# tomēr atrisinās uz sol un paliek tīrs do mažors tercas melodiskajā stāvoklī – pēdējās Šostakoviča notis.

 
 


 
  2019.10.21  20.49


No Cēzara Franka biogrāfijas:

"He informed his father of his intention to marry the lady, and in fact did so on 22 February 1848, the month of the Paris revolt. To get to the church, the party had to climb over the barricades set up by the revolutionaries".

 
 


 
  2019.10.14  21.58


Nebiju redzējis, ārkārtīgi patika. Kaut kādā ziņā naiva, protams, bet iedarbojas.

Tai skaitā darbs pie mūzikas bija vienkārši lielisks, pat tādās detaļās, kā Šopēna C# minora fantāzija, kura pēc modulācijas uz vienvārda mažoru, mainoties kadram, pēkšņi pārlec uz dejošanas pavadījumu, kurš ir F# dur, tādā veidā C# kļūstot par dominanti.

Un protams Dmitrijs Dmitrijevičs noraugas no plaukta:

Screen-Shot-2019-10-13-at-23-04-29

 
 


 
  2019.10.14  14.23


Esmu dzīvs.

 
 


 
  2019.10.13  21.57


Nu viss, vecīt, prijehal.
Rīt devītajai klasei jāvada solfedžo nodarbība.

 
 


 
  2019.09.30  15.12


"Katls"

Man šķiet, esmu par to kādreiz jau rakstījis, bet mēģinājumi teātrī izmantot kino izteiksmes līdzekļus, šinī gadījumā censties panākt ātro montāžu, tomēr ir lemti neveiksmei. Jo tas nekad nebūs tik ātri un tik precīzi kā kino. Vienalga ir pārejas, kas ir 5 sekundes par garu, pārejas, kuras ir neprecīzas vai nevajadzīgas. Tāpat "grafiskās" mizanscēnas – nekad nebūs tik precīzi skaistas kā kino (jo teātrī ir 700 dažādi lenķi). Arī Roj-Andersoniski atsvešinātais stils tomēr nenostrādā, jo nav tuvplānu, caur kuriem tikt klāt tēlam.

Īpatnēji, ka galvenais varonis ir anti-varonis ne tikai tajā ziņā, ka "sliktais", bet arī tajā ziņā, ka vispār nav varonis. Šis messidžs interesants.

Mūzika.
Ja izmantot samplētas stīgas un klavieres, tad vismaz, lūdzu, izvēlieties kvalitatīvus samplus.

Bija komiski momenti, bija asprātīgi. Aizkustinoši arī.
Skaists moments ar Freimaņa filmas fragmentu.

 
 


 
  2019.09.29  12.16


Pirmais no maniem akadēmiskajiem darbiem, kurš, liekas, ir sanācis.
Koncerts, protams, noliks visu savās īstajās vietās.

Nāciet klausīties, 15.00 biblenē, ieeja pa freiju:
https://www.delfi.lv/kultura/news/music/kamerorkestris-sinfonia-concertante-atklas-sezonu-ar-diviem-pirmatskanojumiem.d?id=51489063

 
 


 
  2019.09.22  18.21


https://youtu.be/XIIfMjRMqRs?t=1313

Sibeliusa 5. simf fināls ir neticami skaists.

 
 


 
  2019.09.18  12.52


Pasūtīju svaigi spiestu apelsīnu sulu par 3.50€ un izlasīju Hirša, kurš krāmē cementa maisus par 2.50€ stundā, rudens sleju. Kas atkal ir laba.
Esmu buržujs, skaidrs kā diena, bet, redz, darba cilvēku daiļrade rezonē.

 
 


 
  2019.09.15  18.28


https://www.scientificamerican.com/article/do-plants-think-daniel-chamovitz/

3. You say that plants have a sense of smell?
Sure. But to answer this we have to define for ourselves what “smell” is. When we smell something, we sense a volatile chemical that’s dissolved in the air, and then react in someway to this smell. The clearest example in plants is what happens during fruit ripening. You may have heard that if you put a ripe and an unripe fruit together in the same bag, the unripe one will ripen faster. This happens because the ripe one releases a ripening pheromone into the air, and the green fruit smells it and then starts ripening itself.

5. Do plants have a memory?
Plants definitely have several different forms of memory, just like people do. They have short term memory, immune memory and even transgenerational memory! I know this is a hard concept to grasp for some people, but if memory entails forming the memory (encoding information), retaining the memory (storing information), and recalling the memory (retrieving information), then plants definitely remember. For example a Venus Fly Trap needs to have two of the hairs on its leaves touched by a bug in order to shut, so it remembers that the first one has been touched. But this only lasts about 20 seconds, and then it forgets. Wheat seedlings remember that they’ve gone through winter before they start to flower and make seeds.

 
 


 
  2019.09.15  14.54


Šausmīgi patika.
"The Souvenir."
https://www.imdb.com/title/tt6920356/?ref_=nv_sr_2?ref_=nv_sr_2

 
 


 
  2019.09.12  22.40


Pulenks, izrādās, ne tikai mūziku mācēja rakstīt:

"10 days here all alone in a big house, not my own, in the pouring rain – and what rain! – thumping away on a piano that has more fungus than flats…my heart full of moss and melancholy"

 
 


[ << Previous 25 -- Next 25 >> ]