| 8:48a |
nelaimīgā mīlestībā besīgākais
šī doma tikai vakar piešķīlās
ir nevis lūzuma punkts, kad zinu,
ka nekas, nekas tur nesanāks
nevis gruzons, kas ir pēc tam
kad vienkārši sēžu un esmu tukšums
nevis tas, ka pēkšņi mans objekts
bez mitas trāpās acīs un sarunās,
varbūt pat uzmet rindu un pazūd
atstājot vaļēju, uzplēstu valdziņu
nevis tas, ka pat negribas piedzerties
nevis tas, ka visi romāni par mani
nevis tas, ka agrīnās Koena dziesmas
esmu sarakstījis es pats
nē.
visbesīgākie ir atplūdi, kad
domāju – varbūt tomēr, ja vien citādi
būtu pateicis, citādi rakstījis
citādi skatījies, varbūt pat uzkliedzis
atplūdi viens, atplūdi divi
atplūdi trīs, atplūdi četri
nu cik var,
edgar! |
| 9:50p |
Miteklī, kurā es šobrīd dzīvoju, ir malkas apkure. Tas, protams, ir zināms čakars, bet manā šībrīža stāvoklī arī noderīgi un patīkami. Tas notiek tā:
1. Ir auksti.
2. Atnes malku un iekurini krāsni.
3. Problēma atrisināta.
Ja visas problēmas varētu tā – atnest malku un iekurināt. |