| 24. Aug 2004 @ 09:44 |
---|
Vakar mans juniors guva labu maaciibu. Aizbraucaam ciemaa, mazais atnjeema vienu mantu, kaadam citam puisietim, un spiitiigi neatdeva, tas ar veel nekas....Nedeva un raka melnzemee, rakaris...... dariija preteeji, smeereeja kjelleeja ar zemi, otra pukas maaminja luudzaas, nu nevaig taa, taa ir jauna, istabas manta... Maneejais kaa par spiiti!!! Tad es teicu taa: klau, ja Tu tuuliit pat nesaaksi kaut vismaz bik piekaapties - klausiit otras maaminjas luugumiem, MEES brauksim maajaas!!! Khe, khe, maneejais paskatiijaas caur pieri, un turpinaaja darboties.... Shheeeee, paarskaitos, metienaa mazais nokljuva auto un mees braucaam maajaas....! Labi, ka bija taada izdeviiba, aizbraukt maajaas, un vienreiz paraadiit mazajam, ka tomeer taa nedriikst, ka ir lietas, kuraas kaut nedaudz jaapiekaapjas.... Protams mees aizbraucaam maajaas, un veelaak, kad vissi bija nomierinaajushies braucaam atpakalj... Anyway, man prieks, ka maaciiba bija... I visi bija smaidiigi, puukaini un miilji... ... Ai, soorry reaalie draugi, mees esam taadi un mums tas Patiik. (domaaju, ka vinji driiz pieradiis.) |
Jā, jā... juniors Tev ar raksturiņu ;-) Tāpat kā mana meiča.
:)))) nuja! bet vispaar tas jau labi, taadiem beerniem vieglaak dziivot. vajag tik vinjos ielikt sirsninju siltu, tad viss buus kartiiba. :)
Vieglāk... Nezinu- es biju pilnīgi pretējs un neteikšu, ka man bija grūti. Varbūt tieši viņiem ir grūtāk- nevar jau zināt cik nervus prasa tieši tāda uzvedība...
nu... es biju aktiiva un spuraina meitene beerniibaa... manaa sirsninjaa nebija truuka miiljuma... taapeec tagad uzskatu, ka galvenais ir ielikt sirdii miiljumu, a visu paareejo, lai mazais kjepurojas pats. :)
IMHO mīļums nav ieliekams. Tā ir iedzimstošā īpašība, kas vai nu ir, vai nav. Protams, mīlēts bērns arī līdzcilvēkus vairāk mīlēs, bet tikpat labi tā var būt tikai iemācīta darbība (imitācija, ja vēlies).
Mož es tā paskarbi laižu, bet tā man kaut kā liekas.
From: | lapsa |
Date: |
24. Augusts 2004 - 10:34 |
|
|
|
(Link) |
|
miiljumu ne jaaieaudzina, bet jaamaaca atraisiit
jaasniedz, jaaraada nevis jaamaaca, tad atraisiisies
neee, es taa nedomaaju. Miiljums ir ieliekams, protams daudz atkariigs no pasha cilveeka. Bet ja beerns redz, juut, sajuut, sanjem miiljumu, vinjsh iemaacaas miiljumu, sanjemt, sniegt un sataustiit. To uzskatu par to ielikshanu. lai cik liels bucinjsh buutu mans jaunaakais, vinjsh ik dienu pieglauzhas un pasaka, es tevi miilju mammiit... Arii es ik riitu vinjiem pamostoties silti un plashi pasmaidu ar labriitu...un vinji tiik dabiski, samiegoti sasmaida pretiim, reizeem mazulis piebilst miilju Tevi.
"...Bet ja beerns redz, juut, sajuut, sanjem miiljumu, vinjsh iemaacaas miiljumu, sanjemt, sniegt un sataustiit..."
No Tavas mutes Dieva ausī! Saņemt un sataustīt- jā. Iemācās, sniegt- ne vienmēr.
Tas tā- mans vīrieša skatījums. Sen jau zināms, ka mātes un tēva spriedumi par vienu un to pašu bērnu var krasi atšķirties. Sorī, ja mans skeptiskums [cinisms?] Tevi aizskar, bet man ir nācies tik daudz redzēt, kā bērni vecākiem atdara par mīlestību.
atdara gan...
es centiishos, paraadiit, lai atdara taa, kaa pashi gribeetu sanjemt... :)
|
From: | puce |
Date: |
24. Augusts 2004 - 11:49 |
|
|
|
(Link) |
|
varūt tāpēc, ka ir liela atšķirība starp mīlestību un dievināšanu. diemžēl pārāk daudzi vecāki savus bērnu dievina, nevis mīl.
From: | lapsa |
Date: |
24. Augusts 2004 - 12:07 |
|
|
|
(Link) |
|
vot! riktiigi!
|
|