|
| 19. Jul 2004 @ 13:46 |
---|
a grūti tādas lietas izlikt uz āru. man ome uz gultas tagad ir palikusi, ārsti rausta plecus, ome runā ar mani par to, ka grib, lai tad, kad viņas vairs nebūs, es tāda un tāda palieku.. tu turies
maneejaa nerunaa... maneejaa neko vairs nespeej.. seedu glaastu pieri, turu triicoshu roku un man birst asaras... jaa es zinu, ka gruuti... man jau sen ir iekshaa...
es zinu, pelīt bet kāpēc mums ir tik grūti to likt uz āru? kāpēc? tas taču ir tikai cilvēciski, ka tā jūtamies..
es nezinu. es domaaju vienkaarshi runas par aizieshanu, nav publiski apspriezhamas, nu vismaz manaa gadiijumaa taa ir... :((
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |