Baigi foršie sīči. Jūtu, ka man arī steigšus jāizaug līdz digitālajam fotoaparātam, citādi mazais aug tik ātri, ka es netieku līdzi visām pārmaiņām. Vakar attīstīju divus mēnešus vecas bildes, un esmu šokā. Bija jau aizmirsies, cik briesmīgi maziņš bija tas puišelis. Tagad jau liekas tik liels, brašs un saprātīgs... Esam iepazinuši viens otru. Nekas nav labāks par bērnu. :)
sentimentālas pārdomas, skatoties uz aizmigušo kunkuli.