un jau atkal... |
un jau atkal... | 18. Maijs 2005 @ 10:35 |
---|
Nav vis labāk. Ja mēs visi domāsim tikai par to, kas notiks pēc tam, kad nomirsim, tad nav jēgas dzīvot. Kāds labums no cilvēka, kurš visu dzīvi baidās par to, vai kādam nesāpēs, kad viņš nomirs? Tad jau otra galējība ir labāka- visu mūžu darīt tā, lai pēc tavas nāves visi atviegloti uzelpo- vismaz vienu labu darbu būsi izdarījis ;-)
Var jau būt, ka esmu naivs ideālists, bet IMHO cilvēks nāk pasaulē, lai darītu kaut ko labu. Un ja viņš dara ko labu, tad noteikti būs kāds, kam pēc nāves viņš pietrūks. Bet ja paskatamies ilgākā laika griezumā? Vai kāds tagad dikti skumst, ka nomira... ēēēēē... piemēram... Šindlers? Ne vella. Toties ir daudz cilvēku, kas priecājas par to, ko viņš paveica.
Pārfrāzējot veco labo parunu:
SKUMJĀM ĪSAS KĀJAS!
Normāli. Pilnīgi normāli. Pavasaris. Vitamīnu trūkums, saproties. Man, savukārt, ir zili loki zem acīm, bet vai tāpēc es gaužos par to, kāpēc cilvēki mirst? Nē. Itnemaz negaužos. Savā dzīvē esmu bijis vairāk bērēs nekā kāzās. Bet ja man tagad ir jāatceras kādas bēres un savas izjūtas to laikā... baigi miglaini. Toties kāzas es visas atceros ļoti labi... lai gan vietvietām miglaini. Bet pavisam no cita iemesla ;-)
Un vispār, mūsu pusē bērēs nereti iet jautrāk kā kāzās. Īpaši otrā dienā uz t.s. eglīšu dedzināšanu. Ohhhh... kas tad ir par burziņu!
burziņš Tu...
ir mazliet citādi.
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |