vakar dančuplača vidū pēkšņi saskrējos aci pret aci ar savu pamatskolas laiku labāko draudzeni... pārsteigums bija patīkams un neviltots - visu nodarbību bijām turpat blakus vien gorījušās... viņa esot funktierējusi - esmu tā es vai ne. viņai 'edz stāstīts, ka man mati īsi - kkad teļļukā rādīja... a man tagad krēpes tā kārtīgi līdz pleciem jau. un tad es tā padomāju - diez kā es kopš tiek laikiem esmu mainījusies? vai tiešām tik ļoti? jo viņa mainījusies nav - nu gandrīz nemaz... bet man atpazīt grūti!
vakar vakarā sāka sāpēt sirds. fiziski un neatlaidīgi... aš pat aizdomājos - vecums vai nāk virsū! :/
šodien pusdienlaikā jādodas palūkot, ko var darīt saulainākas nākotnes - "sava kaktiņa" jautājumā. - brr! |
|
veļu laiks... paņēma sev līdzi cilvēku. rudeņos jau tā laikam notiek... - ar daudziem. Current Mood: bez 5 minūtēm kamols kaklā
|
mingucis mani fascinēja ar savu enerģiju! mamucs, soore - es grāmatiņu paņēmu no viņas. bet mums jau tik un tā paliek pusdienas ;) Current Mood: vai es būšu balodīC...?
|