|
šorīt gadījuma pēc lielā autobusa vietā sanāca braukt ar mikriņu. aiz niknuma gandrīz no ādas izlēcu... nepārspīlēju - uz Valdeķu ielas tas stājās ik pēc 20-50 metriem - es burtiski vārījos aiz dusmām.
( veids, kā sabojāt omu )
=========================
nelielas pārdomas par draudzību kā tādu. secināju, ka es gribētu par draugu tādu cilvēku kā sevi :)
ar draugiem jābūt viegli. draugam dzīve, esība ir jāatvieglo nevis jāpadara vēl sarežģītāka emocionāli - par praktisko pusi nemaz nerunājot...
=========================
biju rimi - pievācu vienīgo aukstās gaļas iepakojumu - kopā ar aliņu būs pašā reizē ;)
un šodien 5diena
un TUR man tagad arī nebūs jāiet vienai
un atpakaļ reizēm droši vien nebūs jābrauc vienai...
un "tas" nemaz nemaz nav jūtams :))) |