30. gadskārta.

Lieliska filma par černobiļu. Par noslīkušu baznīcu un noslīkušu pilsētu. Krustu gāšanas stāsti, kā baznīcā ierīkoja kino. Ainas ar pamestām mājām, ar nozvejotām zivīm un siltiem nupat atstātiem gumijas zābakiem un atvadu vēstuli uz galda.

Kalkulators ārā čivina.

Daudzi cepjas, ka ir lieldienu zaķi ar olām un ziasvētku vecīši ar dāvanām. Tomēr man šķiet, ka priekš komercijas šie tēli ir piemērotāki, nekā krusts, vai ailītē. Varbūt ka zaķi un santas uzņemas tirgus slogu, kā rezultātā saudzē kristiešus.

Mākslas darba cenu nosaka nevis tas, cik ilgi mākslas darbs tapis, bet mākslinieka radošās dzīves ilgums. Var teikt kāds konkurētais mākslas darbs nebūtu iespējams bez mākslinieka pieredzes.

Kur paliek dzejnieku bērni?

Nāvējošākā slimība ir slinkums.

"Algas dienā droši vien saņēma algu, bet svētdienās uzvilka tīru kreklu un gāja uz kino" (Kobo Abe)

Maršmelovs ir kā narkotikas - tas ir balts, to karsē virs uguns un no tā rodas atkarība.

SVIESTA ČĪBIŅA