Turpinaas...
Vakar meegjinaaju noreekjinaaties veikalaa ar savu VisaElectron karti, bet to nenjeema pretii. Nu ta arii... Biju viilusies Vaacijas veikalu sisteemaa. Veel tagad esmu. Labi veel, ka vienam no latvieshiem bij liidzi sava karte (vaacijas), jo skaidras naudas man pietiktu labi, ka pusai no summas.
Veel joprojaam straadaaju. Shodien gan taads briivaaks, bet peecpusdienaa tiks iedoti jauni uzdevumi un tad jau saaksies... Patiik man sheit. Par spiiti ilgajai seedeeshanai pie datora, darba kvantumam un sunja nogurumam peec darba! Es pat vareetu teikt, ka izbaudu to, ka varu straadaat!
Un ar sirds aakjiiti arii ir OK! Biezhi ir taa, ka skatos uz vinju un nespeeju vien atraut acis. Nespeeju noticeet, ka vinjsh man seezh blakus, ka vinjsh ir!..:) Lai arii uz diezgan noteiktu laiku (ir zinaams aptuvenais shkjirshanaas datums:().
Katrs mirkis ir jaasakjer, jaaizpurina un jaaizgarsho! Lai veelaak nebuutu sevis shaustiishana par to, ka kautkas palicis.. kaut kas atstaats..
Par naakotni nedomaaju (globaalaa liimenii:)))).
Briizhiem ir tikai domu uzplaiksniijumi. Kuriem nespeeju piekjerties.
Shonakt sapnjoju, ka sliikstu. Un viss bija tik reaali.. Ko noziimee, ja sapnii sliikst?
Vispaar jau shonakt sapnjoju daudz. Atceros tikais ajuutas. To, ka redzeeju vienu ainu peec otras. Tagad gan gruuti atpaziit - kaadas tad taas iisti bija.
Bet to, ka sliiku - to atceros. Tas bija speeciigi!
Citaa valstii noveertee savu valodu - pie taadas atzinjas es nonaacu. Jo ir jauki izteikt to, ko patieshaam domaa... Izteikt visu, nedomaajot par to - kaa tad tas vaards iisti bija?! Ja arii kaadu vaardu aizmirst, ad var izmantot citu - nezaudeejot domu.
Es tieshaam saaku cieniit savu valodu! Latvieshu valoda ir unikaala!:)
Nav tā, ka rodas sajūta, ka var arī mierīgi tur palikt, ja viss nākotnē būtu tieši tā, ka ir šobrīd?
Jo uz latviju atpakalj negribas steigties, par spiiti dazhbriizha skumjaam un ilgaam peec gjimenes un draugiem. Tuvaakajaa naakotnee vinji nepazudiis - es tam ticu!
Kur Tu esi bijusi?
Pirmajā vasarā es sapratu, ka es mierīgu varu arī nebūt īstena patriote. Ne gluži tā, ka vispār nebūt, bet tā, ka bez sirdsapziņas pārmetumiem varētu pavisam pamest Latviju un neraudāt, paturot sevi latvisku un dzīvot pilnīgi kaut kur citur.